Nupat Latvijas televīzijas ziņās rādīja apmēram 30 tūkstošus vērtu detektoru apavu zoļu pārbaudei, lai konstatētu, vai tajās nav sprāgstvielu. Cīņa pret terorismu – svēta lieta un pašu drošībai. Nav nekādu iebildumu. Taču drošībnieki ir gājuši vēl tālāk. Vakar tīklā igauņu ziņās izlasīju vēsti, ka Eirokomisija iesaka lidostās uzstādīt skenerus, ar kuru palīdzību cilvēku redz un var nofotografēt kailu. Tiesa, šis ierosinājums ir izraisījis gan eirodeputātu, gan cilvēku tiesību aizstāvju protestus. Tas patiešām ir cilvēka cieņas un goda aizskārums. To jau praktizējot vairākās lidostās – izlases veidā pasažieri uzaicina īpašā kabīnē un pāris sekunžu laikā kailfoto ir gatavs. Labi, es nelidoju bieži un pēc varbūtības teorijas man ir maz izredžu atstāt savu kailfoto lidostas datu bāzē, taču es protestēju pret pašu ideju. Desmitiem miljonu fotogrāfiju var kļūt par iekārojamu kumosu dzelteno mediju saimniekiem. Agrāk vai vēlāk šīs fotogrāfijas var parādīties atklātībā, jo hakeri uzlauž praktiski jebkuras drošības sistēmas. Aiz terorisma apkarošanas birkas jebkura cilvēka privātā dzīve kļūst aizvien neaizsargātāka. Rietumvalstīs aizvien populārāka kļūst elektronisko čipu zemādas implantācija. Ja to dara saviem mīļajiem mājdzīvniekiem, lai viņi būtu atrodami ar satelītsistēmu palīdzību, tas nav nosodāmi. Taču, ja šos čipus implantē cilvēkam un viņš kļūst par kādas datorsistēmas sastāvdaļu, tad rodas pamatotas šaubas, vai šī būtne ir cilvēks jēdziena tradicionālajā izpratnē.
