Šomēnes divas dienas Jērcēnu pagasta iedzīvotājai, kādreizējai politiski represētajai Dzintrai Lezdiņai un vēl diviem bijušajiem trimdiniekiem, kurus 1949. gadā no Strenču stacijas aizveda uz Sibīriju, bija iespēja apmeklēt Briseli un iepazīties ar Eiroparlamenta darbu.
Dz. Lezdiņa uz Briseli devās pēc Eiroparlamenta deputātes Ineses Vaideres uzaicinājuma. “Pērn 25. martā deputāte piedalījās piemiņas pasākumā Strenčos un pēc tam mums ierosināja padomāt par braucienu uz Briseli. Tagad tas notika. Visus izdevumus sedza Eiroparlaments,” stāsta Dz. Lezdiņa.Kopā no Latvijas uz Briseli devās 25 cilvēku grupa. “Pārliecinājos, ka Eiroparlamenta deputātiem ir ļoti grūts un bieži pat nepateicīgs darbs. Kā daži atzinās, ļoti nogurdinot biežā došanās uz Strasbūru. Satikāmies arī ar citiem deputātiem no Latvijas, ar Tatjanu Ždanoku gan netikāmies. Interesanta saruna bija ar Ģirtu Valdi Kristovski,” saka Dz. Lezdiņa.Pēc viņas novērotā, deputāti ikdienā ir ļoti aizņemti. Lielajās sanāksmēs, kur piedalās 785 deputāti, lēmumus pieņem tikai ar balsošanu. Savukārt komisijās katrs deputāts drīkst runāt tikai minūti. Šajā laikā viņam saprotami un lakoniski jāizsaka savs viedoklis un priekšlikumi. Tas nozīmē, ka tādai runai rūpīgi jāgatavojas, lai neviens vārds nebūtu lieks un tajā pašā laikā kaut kas svarīgs nepaliktu nepateikts,” spriež Dz. Lezdiņa. Viņa ar iespēju redzēt Eiroparlamentu ir apmierināta. Tas ļaušot zinošāk spriest par latviešu darbu Eiropas institūcijās.
