* * * Laukā rudens. Vai tāpēc lai sadrūmst vaigs? Ir taču zīļu un kastaņu laiks! Tie, priecīgi smiedamies,Lejup krīt, Liekot nomāktam vaigam Pasmaidīt. Un kas par to, Ka no rītiem auksts? Un vakaros vēlos Bez cimdiem salst? Toties zvaigznes… Cik debesīs to ir daudz! Tik skaistas un spožas, Vien satvert nav ļauts. Ikkatra diena Kā jautājums – Vai saule smaidīs? Vai debesis skums? Vai kļavlapu vēstule Plaukstā guls, Bērzs zeltu zem kājām Nobēris būs? Vēl laiks, Ko par Zelta Rudeni sauc, Bet dienu tam atlicis Vairs nav daudz. Drīz koki būs kaili, Bez apstājas līs, Zīles, kastaņus, lapas Kājas dubļos mīs.
