Nupat, esot kaimiņpilsētā Valgā, ievēroju, ka uz galvenās ielas pašā centrā vairāku bijušo veikalu vietā tiek iekārtots kazino. Kazino kā jau kazino – ar spožām un mirgojošām gaismām izceļas šilte “Admirāļu klubs”. Ja Latvijā vismaz vārdos pašvaldības cenšas šo iestādījumu skaitu samazināt, tad Igaunijā pašlaik vērojama īsta kazino epidēmija. Vismaz tā apgalvo man pazīstamie cilvēki otrpus robežai. Pērn valstī bijusi vērienīga aptauja, lai noskaidrotu tautas viedokli šajā jautājumā. Apmēram 80 procenti valsts iedzīvotāju izteikušies pret spēļu zālēm. Tas arguments, ka spēļu bizness ir valstī nozīmīgākā kultūras barotne, ir aplams. Gluži otrādi. Dižie prāti ir pārliecināti, ka azartspēles tautas intelektu pazemina ātrāk nekā ikviena cita slimība. Pirmais sabiedrību satraucošais gadījums Igaunijā bija vairāk nekā pirms gada, kad kultūras ministra vietnieks paspēlēja deviņus miljonus kronu valsts naudas. Ministrs demisionēja, vainīgo iesēdināja cietumā, taču šo gadījumu uzskatīja par īpašu, neizdarot nekādus secinājumus. Igaunijā esot vairāk nekā 200 spēļu zāļu, puse no tām Tallinā. Aktīvo atkarīgo spēlētāju esot vairāk par 70 tūkstošiem. Salīdzinājumā netālu esošajos Helsinkos ir tikai viens kazino, turklāt stingrā valsts pārraudzībā. Līdzīga situācija ir arī citās Skandināvijas valstīs. Pēc kazino skaita attiecībā pret iedzīvotāju daudzuma Igaunija ieņem ceturto vietu pasaulē. Sabiedrība ir satraukusies ne pa jokam un tiek dibinātas sabiedriskās organizācijas, lai atbrīvotos no šīs ligas. Tomēr tā vai citādi, taču Valkā esošajai spēļu zālei “Bumerangs” būs nopietns konkurents.
