Igaunijas Nacionālais muzejs Tartu sadarbībā ar Valgas muzeju ir izveidojis ekspozīciju “Mēs nevaram bez Latvijas”. Par izstādes pērli uzskatāmi eksponāti no Igaunijas Nacionālā muzeja krājuma – Aizkrauklē arheoloģiski atrastās rotaslietas, Kurzemes gredzens un masīvās saktas.
Izstāde veltīta Latvijas Republikas 90. gadadienai, saturiski to var sadalīt trīs daļās, kurās aplūkojama gan latviešu etnogrāfiskā un kultūras, gan rūpniecības izstrādājumu ekspozīcija no dažādiem laikiem. Interesantu izstādes daļu veido pārskats par Alūksnes un Ludzas reģionos dzīvojošām Dienvidigaunijas cilšu kultūrām. Bet ekspozīcija ar latviešu produkcijas piemēriem no vēsturiski dažādiem laikiem ikvienā uzjundīs nostalģiskas jūtas. Šī izstāde pirms Valgas bija apskatāma Tartu.Pie igauņu vīra – ar savu spriguli“Apskatot sava muzeja krājumu, secinājām, ka mums ir daudz skaistu lietu gan no Latvijas, gan Lietuvas. Kaimiņvalstīs ir bijušas izstādes, veltītas Igaunijas neatkarības iegūšanas gadadienai, tāpēc arī mēs nolēmām izveidot kaut ko līdzīgu,” stāsta Nacionālā muzeja kolekciju kuratore Julle Jae. No Lietuvas gan priekšmetu bija gaužām maz, tāpēc izvēle krita par labu Latvijai, turklāt Latvijā ir mitušas Igaunijas tautību ciltis – lutsi un leivi.Leivi, apmēram 2000 cilvēku, ir dzīvojuši Latvijas ziemeļu daļā, jo īpaši Gulbenes, Alūksnes un Gaujienas pusē. Šo tautiņu nereti jauc ar lībiešiem. Daudzi no viņiem apprecēja latvietes, un šādos gadījumos vienā saimniecībā bija atrodamas gan igauņiem, gan latviešiem raksturīgas lietas. Piemēram, izstādē Valgā ir redzams sprigulis, kuru latviete, dodoties uz Igauniju, paņēmusi līdzi pūrā. Zinātniekiem joprojām ir noslēpums, kāpēs lutsi un vēl dažas Dienvidigaunijas ciltis pārcēlās uz dzīvi Latgalē. Iespējams, tie ir bēguši no kara vai mēra, bet pastāv arī versija, ka tie ir Ziemeļu kara cietumnieki, kurus par vergiem pieņēma Ludzas apkārtnes muižnieki.Latvijas ražojumi – katrā mājāViena ekspozīcijas daļa atgādina, ka līdztekus Igaunijā ražotām lietām igauņi tomēr allaž augsti vērtējuši arī padomju laikā gatavoto Latvijas produkciju. Praktiski katrā igauņa mājā atradīsies pa kādam Rīgas Porcelāna fabrikā tapušam priekšmetam vai kaut kas no Latvijā tapušas sadzīves elektronikas. “Ir daudz mājturības lietu, kuras igauņi uzskatīja par savām un pat nedomāja, ka tās tapušas kaimiņos,” smaida otra izstādes kuratore Maira Kuninga. Un šādu lietu ir ļoti daudz, sākot no saspraudēm līdz vinila skaņuplatēm, radioaparatūrai un elektroprecēm.Izstādi ikviens interesents var aplūkot Valgas muzeja galeriju zālē līdz 1. novembrim. M. Kuninga ikvienu izstādes apmeklētāju aicina ieskatīties atsauksmju grāmatā un ierakstīt tajā savas atsauksmes un komentārus.Izstādes atklāšanā piedalījās arī Valkas domes priekšsēdētāja Unda Ozoliņa. Viņa savā uzrunā pārfrāzēja izstādes nosaukumu un sacīja, ka mēs nevaram viens bez otra. Un tas attiecas uz abām valstīm, sākot no atbrīvošanās cīņu laikiem pagājušā gadsimta sākumā. Tieši igauņu bruņotās vienības palīdzēja Latvijai iegūt valstisko neatkarību. Viņa novēlēja sadarboties arī turpmāk un palīdzēt cits citam.Fotoreportāža no izstādes atklāšanas apskatāma portālā www.ziemellatvija.lv
