Vai rudenī, kad, vērojot lapkriti, šķiet, – zūd kaut kas būtiskāks par koku lapām, cilvēkiem gribas savām sajūtām rast skaidrojumu dzejnieku vārsmās? Vismaz jaunieši teic, ka dzeju lasa maz. “Neinteresē nevienam. Nav arī laika,” spriež Aiga Cimdiņa (9. klase), kura kopā ar klases biedreni Lauru Lubiāni ceturtdien atnāca uz dzejas pēcpusdienu Smiltenes ģimnāzijā.Dzeju nelasa arī Aiga, – atšķirībā no Lauras, kura dažreiz paņem no mammas krājumiem Marikas Svīķes grāmatas. Viņai šīs dzejnieces vārsmas patīk.Meklē līdzsvaru pasaulēJa cilvēks atrod sev īstās dzejas rindas, tad atklāj, – dzejas pasaule viņam palīdz, izskaidro viņa sajūtas un emocijas. Tā notika arī ceturtdien Smiltenes ģimnāzijā.Ģimnāzijas bibliotekāres Rūta Vilka un Aija Vizule uz skolas simtgadei veltītu dzejas pēcpusdienu ielūdza ģimnāzijas bijušo skolotāju dzejnieci Regīnu Melzobu, absolventi Mariku Svīķi un bijušo audzēkni Dzintaru Ziediņu, grupas “Kreisais pagrieziens” muzikantu, kurš komponējis dziesmas ar M. Svīķes un R Melzobas vārdiem.Diskā skanēja cita ģimnāzijas absolventa Māra Aizpurieša sveiciens dzejas pēcpusdienā klātesošajiem. Viņa komponētā, smeldzīgi skaistā dziesma “Pie loga” ar M. Svīķes vārdiem, jau pirmajā reizē dzirdēta, saviļņoja klausītājus. “Tā nav tāda nopietna komponēšana. Tas ir prieka pēc,” pieticīgi skaidro Rīgā sazvanītais Māris Aizpurietis (24 gadi). Viņa pamatdarbs ir WEB lapu izstrādāšana. Komponēšana un karikatūru zīmēšana Mārim ir laipa starp tehnisko un mākslas pasauli – līdzsvaram. Taču dzeju viņš lasot maz. Nav brīva laika.Ar sauli sevī – pret pelēkoDzejas pēcpusdienā sastaptais Smiltenes ģimnāzijas pedagogs Guntis Viļums pieļauj, ka jauniešus no dzejas attālina arī virtuālā pasaule, kurā ir “pavisam savādāka leksika un domāšana”. Tomēr dzeju ir vērts lasīt, kaut vai tāpēc, lai bagātinātu jūtu pasauli. Tam piekrīt arī dzejniece Marika Svīķe. Viņai rudens asociējas ar skumjām. “Saule beidz sildīt, taču es vēl gribu vasaru. Šoruden to īpaši izjūtu. Tāpēc man ir skumji, bet, ja nebūtu skumji, tad nerastos dzejoļi. Tāpat kā raža ir dabā, tā ir arī emocionālā raža, kas šajā skumjajā periodā, kad saules paliek mazāk, ir vācama un izvērtējama. Tad cilvēkam ir jādomā, cik daudz gaismas ir viņā, lai varētu turēties pretī aukstumam un pelēkumam pretī,” saka Marika.Regīnai Melzobai rudens asociējas ar krāšņu, raibu, skaistu dabas gleznu. Rudens mēnešos dzejniece jūt nepieciešamību rakstīt dzejoļus, lai “atkal sāktu dot kaut ko citiem”. Nesen viņa pievērsusies arī dzejai bērniem un kristīgajai dzejai. Smiltenes ģimnāzijas bibliotekāres pateicas latviešu valodas un literatūras skolotājām, it īpaši Dagnijai Feldhūnei un Ilgai Kušnerei par sadarbību dzejas pēcpusdienas rīkošanā un skolotājai Līgai Kaupei par zāles skaisto noformējumu. Vajag kaut ko dvēseleiDzejas mēnesī, drēgnajā laikā un ikdienas steigā arī Smiltenes Trīs pakalnu pamatskolā skolas pedagogi un darbinieki pie tases tējas vēlējās izbaudīt dzeju dvēselei. Tieši tamdēļ uz skolu uzaicināta dzejniece Marika Svīķe. Savukārt skolēni dzejas dienām veltīja literāru pēcpusdienu.Pirmo reiziTrīs pakalnu pamatskolas latviešu valodas un literatūras skolotājas Sarmīte Rīdere un Regīna Melzoba ilgi domājušas, vai uz skolu uzaicināt kādu rakstnieku vai dzejnieku, jo iepriekš nekas tāds nav bijis. “Nezinājām, kā uz mūsu ideju reaģēs bērni, jo daudzi no viņiem vēl ir par jaunu, lai saprastu dzejas īpašo valodu,” prātojušas skolotājas.Tomēr nolēma, ka pie bērniem uzaicinās paciemoties rakstnieci Dainu Ozoliņu.“Ar rakstnieci Dainu Ozoliņu iepazinos kursos Rīgā un sadraudzējāmies, jo viņa ir ļoti atraktīva. Nodomāju, ka bērniem tas varētu ļoti patikt. Apmainījāmies telefona numuriem, un jau nedaudz vēlāk nolēmu viņu uzaicināt uz skolu. Rakstniece uzreiz piekrita,” stāsta R. Melzoba.Pēc tikšanās ar rakstnieci prieks jūtams gan skolēnos, gan pieaugušajos, kuri atzīst, ka tas bijis tā vērts.Šķietami garlaicīgas lekcijas vietā bija neviltots prieks un mirdzums acīs, jo rakstniece, uzrunājot skolēnus, jutās kā viņu vienaudze.R. Melzobai atmiņā palicis kādas 6. klases meitenes rakstītais “Man ļoti patika rakstnieces radošais gars, kā viņa stāstīja par savu profesiju. Vēl man patika, ka viņa iesaistīja arī citus, ne tikai stāstīja kā viņa raksta un no kā rodas iedvesma. Pasākums bija ļoti uzmundrinošs, vēlētos vēl kaut ko līdzīgu, un, galvenais, tas man deva spēku atlikušajai dienai.”Arī skolniecēm Kristīnei, Artai, Laurai un Elīnai tikšanās patikusi. Viena no meitenēm ieminas, ka pati vēlētos rakstīt, jo viņai tas labi padodoties. Savukārt Laura atzīst, ka varējusi kārtīgi izsmieties, jo rakstniece bijusi atraktīva.Dzeja noskaņaiSavukārt skolas pieaugušo auditorija rudenīgajā pēcpusdienā pie tases tējas un cepumiem lasītavā ieklausījās dzejnieces Marikas Svīķes vārdos.“Jau sen vēlējāmies tikties ar šo dzejnieci, jo viņa raksta dzeju noskaņai, dažādus vēlējumus. Tieši tas pietrūkst ikdienas steigā,” teic S. Rīdere.Skolotāja atzina, ka izdevās uzburt to noskaņu, lai pēcpusdiena lasītavā būtu izdevusies.“Cik skaista un iedvesmojoša dzeja. Marikas Svīķes vārdos gribas klausīties vēl un vēl,” aizkustinoši saka skolas darbiniece Maija Leimane.Klausoties dzejā un dziesmās ar Marikas Svīķes vārdiem, skolotāju domas uz brīdi kavējās kur citur – tālumā. Tieši tā ir dzejas burvība, kad katrs tajā saskata ko īpašu sev.
