Līva Dorša Kristīgajā akadēmijā iestājās kā zaļš gurķis mākslās, taču ar milzu darbu un neatlaidīgām lūgšanām ir piedzīvojusi lielo pārveidošanās brīnumu un atklāsmi.“Cilvēks, kurš zina, ko grib sasniegt, kuram ir skaidrs mērķis, to allaž var izdarīt. Tas attiecas uz visām dzīves nozarēm,” pārliecināta Līva. Viņa jau sen zinājusi, ka atgriezīsies dzimtajā Valkā. Pēc akadēmijas beigšanas viņu tūlīt uzmeklēja Valkas mākslas skolas direktore un piedāvāja kļūt par pedagoģi. Tā nu Līva pašlaik mazajiem palīdz apgūt grafiku. Viņa atzīst, ka katrā darbā ir gan tīkamā puse, gan garoziņa. Katra diena ir savādāka. Priecīgākās ir tās, kad bērni spēj noskaņoties centīgam darbam, nevis orientējas uz delverībām un skaļu prātošanu.Domās gatavojas Mākslas dienāmSkolā ir profesionāla grafikas spiede. Līva ir meistara lomā, bet bērni ir mākslinieki. Drukāšana ir ķēpīga lieta, turklāt prasa lielu precizitāti.Jauniete joprojām turpina gleznot sev, draudzenēm un paziņām. Domās jau tagad viņa gatavojas nākamajām Mākslas dienām. Tie, kuri ir apmeklējuši šīs izstādes Valkas muzejā, noteikti būs ievērojuši Līvas darbu īpašo smalkumu. Viņa izvairās runāt par moderno mākslu, jo vecmeistari ir tuvāki. Jo īpaši Līvai patīk krievu klasiķi, bet no latviešiem – figurālās glezniecības meistars Janis Rozentāls, kuram ir īpaši skaists krāsas triepiens.Jautāta par nākotnes plāniem, Līva atbild, ka allaž der atcerēties teicienu – cilvēks domā, Dievs dara, jo izdomāt var pat visneticamākās lietas, taču dzīve parasti ievieš korekcijas.M. Stabulniece: “Kad Līva apmeklēja Valkas mākslas skolas studiju, viņa izcēlās ar iekšēju talantu – šķita, ka jaunietei viss ir dabas dots, jo īpaši iztēle un asociatīvā domāšana. To panākt nav viegli. Līvai bija īpaši interesanti, izdomas bagāti darbi. Esmu gandarīta, ka viņa pēc nelielām šaubām ir atgriezusies uz mākslu ceļa.”Ticību nevienam neuzspiežTā kā Valkas vidusskolā Līva absolvēja matemātikas novirziena klasi, tad visnotaļ loģiskas šķita datorzinību studijas Tehniskajā universitātē. Itin drīz jauniete saprata, ka tā nav viņas īstā vieta dzīvē un, lai gan Valkas mākslas skolā nebija mācījusies, atrada Kristīgās akadēmijas piedāvāto iespēju, kur mākslas lietas var apgūt ikviens interesents. Šajā vietā bez iestājeksāmeniem uzņem visus gribētājus. Tiesa, šo nodaļu augstskolā beidz maz studentu. Ja Līvas kursā studijas sāka pieci, tad pabeidza viņa vienīgā. Jautāta, vai studentam šajā augstskolā ir jābūt saistībā ar ticību Dievam, viņa to noliedz. “To nevienam neuzspiež nekādā mērā,” apgalvo bijusī studente. Vairākus mācību priekšmetus studenti apguvuši Mākslas akadēmijā.Strādā ar viduslaiku tehnoloģijāmKristīgajā akadēmijā īpašu vērību velta ikonu glezniecības apgūšanai. Tā ir vienīgā vieta Baltijā, kur to var apgūt akadēmiski. Agrāk to apguva individuāli pie kāda ikonu glezniecības meistara. Viens no pasniedzējiem bija pareizticīgo baznīcas priesteris. Studenti apguva altārglezniecības pamatprincipus. Līvas diplomdarbs bija altārglezna Sāpju Dievmātes katedrāles draudzes namam. Tas ir katoļu dievnams, tāpēc studentes konsultants bija katoļu priesteris Andris Kravalis.Saprotami, ka šajā augstskolā modernajām mākslām nekāda vērība netiek veltīta. Studenti apgūst gadsimtos pārbaudītas vērtības un akadēmiskās glezniecības metodes. Pat krāsas ikonām tiek jauktas kā viduslaikos – olas dzeltenumā izšķīdina dabiskos pigmentus. Arī apgleznojamo dēli tradicionāli gruntē ar zivju līmi.“Ja cilvēks patiesi vēlas pievērsties, piemēram, pareizticīgo ikonu glezniecībai, viņam ir cieši jābūt šajā ticībā un vidē. Citādi nevar,” skaidro Līva.
