Smiltenē donoru dienā reģistrēja vairāk kā divsimt cilvēku, kuri vēlējās ziedot asinis Valsts asinsdonoru centram. Negaidīti lielās atsaucības dēļ vairākiem cilvēkiem dienas izskaņā atteica iespēju būt par donoriem.
Latvijas Sarkanā Krusta Smiltenes nodaļas vadītāja Maruta Vīgante jau iepriekš cerēja uz cilvēku atsaucību, bet nebija gaidījusi tik milzīgu. “Šoreiz ziedot asinis bija ieradušies ļoti daudz jaunu donoru, tomēr ne visi to varēja izdarīt. Vairākiem jauniešiem bija zems asinsspiediens. Donoru vidū bija arī daudz tādu, kuri asinis ziedojuši vairāk kā 50 reižu,” atklāj M. Vīgante. Viņa piebilda, ka smiltenietis Juris Siliņš asinis ziedojis jau 115 reizes.Smiltenē visatsaucīgākie“Jūs esat visatsaucīgākie donori. Uz Smilteni tiešām ir vērts braukt biežāk kā četras reizes gadā, jo katrā no tām klāt nāk daudz jaunu asinsdonoru. Tomēr līdz ar to donoru centra darbinieki ir daudz noslogotāki,” saka donoru atlases daļas reģistratore Inese Godijenko.Pavisam reģistrēja 202 cilvēkus, kuri vēlējās ziedot asinis. No tiem ziedoja 164, savukārt atteikumu dažādu iemeslu dēļ saņēma 38. M. Vīgante pastāstīja, ka 58 cilvēki par asins donoriem kļuva pirmo reizi.Viņa vēlas pateikties Smiltenes tehnikuma dienesta viesnīcas dežurantei Mārai Šaudiņai, kura aicināja tehnikumiešus ziedot asinis. Šoreiz asinis nodeva 64 Smiltenes tehnikuma audzēkņi.Ar apziņu palīdzētŠoreiz donoru dienu Smiltenē organizēja citādi. Pastāvīgie donori asinis varēja ziedot bez rindas. “Tas būtu tikai loģiski, jo ne visiem ir viegli nostāvēt rindā trīs līdz četras stundas. Ilggadējie donori par šo risinājumu priecājās,” saka M. Vīgante.Alūksnietis Jānis Gabrāns asinis ziedo ar apziņu kādam palīdzēt, arī pats pēc tam jūtas labāk. “Šī būtu bijusi 32. reize, tikai mani nepieņēma augstā asinsspiediena dēļ,” sūrojas Jānis. Viņš apzinās, ko nozīmē, ja cilvēkam vajag pārliet asinis, jo pats reiz cietis negadījumā.M. Šaudiņa jau vairāk kā desmit gadus asinis nodod regulāri. “Tolaik nebija reklāmu un mēs nezinājām, cik tas ir svarīgi. Atceros vien briesmīgi resnās adatas, no kurām bija bail. Bet pašreiz tā ir apziņa, ka palīdzu cilvēkiem. Nav svarīgi, vai man par to maksā naudu vai tiek kāds labums. Neesmu vēl mūžu nodzīvojusi, varbūt arī man kaut kas var gadīties,” aizdomājas M. Šaudiņa.M. Vīgante pastāstīja, ka cilvēku lielās atsaucības dēļ nākamajā reizē Smiltenē donoru dienu organizēs mazliet citādāk. “Ar Valsts asinsdonoru centru esam vienojušies, ka nākamajā reizē asinis varēs ziedot gan kultūras centrā, gan Smiltenes tehnikumā,” stāsta M. Vīgante. Tas notiks decembra sākumā.
