Līņu cope pamazām sāk norimties, bet fināla gongs tik ātri vis nebūs. Pietiks gaisa temperatūrai paaugstināties un ūdenim uzsilt, kā līnis atkal sāks baroties. Pazīstu kādu makšķernieku, kas iebarotās vietās līņus pagājušā gadā ķēra vēl oktobrī.Tagad, kad kļuvis nedaudz vēsāks, vajadzētu pamēģināt ķert līdakas. Tām būtu jākļūst stipri vien aktīvākām.Interesantas ziņas nāk no Usmas ezera. Tur pēc vienas dienas iebarošanas vilkti skaisti brekši. Turklāt izmērs bijis ap 1,5 kilogramiem! Iespaidīgi.Ļoti daudzi copmaņi šogad uzķēruši copi Babītes ezerā. Te ir gan līņi, gan karūsas, gan sparīgi ķeras līdakas. Brīžiem šķiet, ka tur ir copes paši kalngali.Daudzu copmaņu iecienītais Burtnieku ezers pagaidām dziļdomīgi klusē. Gar krasta joslām vispār neesot ko darīt, ja nu vienīgi iebarojot mēģināt “uzkabināt” kādu breksīti. Daugavā iet diezgan jautri. Pličukus līdz kilogramam noķert nav īpašu problēmu. Vislabāk, protams, veicas tiem, kas jau iepriekš ik pa brīdim iebaro savā vietiņā.Pie Ķeguma HES licencētajā zonā joprojām labi ņem meža vimbas. Interesanti, ka makšķernieki piefiksējuši – uz plēsoņām vislabāk doties vakara krēslā, kad līdz pilnīgai tumsai atlikusi vien kāda stundiņa. Tas esot labākais laiks gan salatēm, gan samiem un zandartiem. Pārsvarā visi izmanto vieglākus vai smagākus šūpiņus. Daudzi copmaņi zina stāstīt – ir dienas, kad no šā rajona pilnībā pazūd mailes. Tātad plēsoņām ir izteikts barības bāzes samazinājums un tās kļūst patiesi agresīvas. Liels vairums copmaņu sēž ar gruntsmakšķerēm un iebarotās vietās ķer brekšus un karpas. Savukārt citiem patīk nodarboties ar samu kvokošanu vai arī velcēt. Daugava šīm nodarbēm ir viena no pateicīgākajām upēm Latvijā, un lomi tiešām neizpaliek.
