Vakar atkal kādā skolā uz galda dega piemiņas svece mazajai Dainai, kuras dzīvību izdzēsa pašas miesīgais tēvs. Man gan negribas šo cilvēku saukt par tēvu, jo tik bezkaislīgi un aukstasinīgi var rīkoties tikai slepkava. Šim cilvēkam nav pilnīgi nekāda attaisnojuma tam, ko viņš pastrādājis – nezināmu iemeslu dēļ nogalinājis savu bērnu. Mazā bija vienīgais prieks un acuraugs vecmāmiņai, kura pēc nežēlīgā notikuma publiski atteicās no sava dēla. Statistikas dati ir nepielūdzami, un tie parāda tikai vienu – mūsu sabiedrība patiešām ir slima. Katru gadu Latvijā notiek šaušalīgi noziegumi pret vienu no neaizsargātāko sabiedrības daļu – bērniem. Šķiet, ka ar tiesas sistēmu arī nav kaut kas lāga, ja par nežēlīgu izvarošanu vainīgajam piespriež tikai nedaudz vairāk par četriem gadiem. Pirms pāris mēnešiem no cietuma iznākušais pastrādā nākamo noziegumu – vēl nežēlīgāku un baismīgāku. Arī nedaudz dīvaini šķiet, ka visā Latvijā cilvēkiem demonstrēja noziedznieka fotogrāfiju, kas uzņemta pirms vairākiem gadiem. Kā viņš telefonsarunā ar LNT raidījuma “Degpunktā” žurnālistu smējās, ka neviens viņu neatpazīst, jo izskatoties pavisam kā cits cilvēks. Laikā, kad policijas rīcībā ir mūsdienu tehnoloģijām atbilstošas ierīces un kad ir iespējams izveidot cilvēka fotorobotu, tas netiek darīts. Tas ir pamatīgs akmens policijas lauciņā. Pēc visa šī notikuma rodas iespaids, ka žurnālisti daudz veiksmīgāk ķet noziedzniekus un savāc nepieciešamo informāciju nekā policisti.
