Velga Graumane, Strenču domes priekšsēdētāja, pārstāv Pilsonisko savienību
Nebija izdevīga dienaZinot, ka tautas nobalsošana notika dienā, kad visā Latvijā bija ļoti daudz dažādu pasākumu, to skaitā pilsētu un pagastu svētki, iedzīvotāju aktivitāte jāvērtē kā pietiekami augsta. Liela daļa cilvēku pārvietojās uz pasākumu vietām un pieļauju, ka ne visi ceļojuma iespaidā iedomājās paņemt līdzi pasi. Pēc manām domām, ja referendums būtu noteikts citā laikā, tajā piedalītos vairāk vēlētāju. Savu lomu nospēlēja arī koalīcijas pretargumenti. Iespējams, daļa noticēja, ka pēc grozījumu apstiprināšanas tik tiešām ik pēc brīža sāksies procesi par Saeimas atlaišanu, kaut nekā tamlīdzīga nebūtu.Uzskatu, ka referendums nav izgāzies, jo ir savākts pietiekami daudz balsu par tiesībām rosināt Saeimas atlaišanu, lai parlaments ar to nerēķinātos. Referendums atklāj arī koalīcijas politiķu kļūdas. Ja es būtu Saeimā, es darītu visu, lai šī jautājuma risinājums līdz referendumam nenonāktu. Protams, tiesībām atlaist Saeimu tautai jābūt. Arī es piedalījos referendumā un balsoju par grozījumu apstiprināšanu.Ko tagad darīs koalīcija un Valsts prezidents, grūti teikt, jo to nevaru prognozēt. Katrā ziņā atlaisties nedrīkst un jāseko līdzi viņu darbībai.
Ivars Āboltiņš, lauku uzņēmējs, LZS biedrs
Koalīcijai jāreaģēJa referendumu vērtē pēc tā norises dienas, tad jāsecina, ka ļoti veiksmīgi ir izvēlēts laiks, lai gājēju uz balsošanas iecirkņiem būtu iespējami mazāk. Ja valdošā koalīcija pati gribētu pozitīvu iznākumu, noteikti būtu izvēlēta cita diena.Cik pats redzēju un dzirdēju tuvākā apkārtnē, aktivitāti vērtēju kā diezgan augstu, kaut sākumā, kad šis jautājums tika izvirzīts, tā, pēc manām domām, bija lielāka. Uz iecirkni devās salīdzinoši ļoti daudz cilvēku. Gāja arī liela daļa balsošanas vecumu sasniegušie jaunieši. Vajadzīgo parakstu daudzumu tomēr neizdevās sasniegt. Domāju, ka daļā vēlētāju sākotnējā degsme bija norimusi, jo tā jau ir – ja kādu jautājumu ilgstoši uztur dienas kārtībā, ar laiku daļai pret to zūd uzmanība.Vēl viens iemesls varētu būt tas, ka pastāvīgās partiju ķildas nedod ticību, ka pēc šīs Saeimas varētu nākt gluži jauns politiskais spēks, kas valstī situāciju uzlabotu. Daudzus, iespējams, darīja uzmanīgus arī norāde, ka pēc grozījumu apstiprināšanas 10 procentiem vēlētāju būtu iespējams regulēt procesus valstī. Kas attiecas uz valdošo koalīciju, tad tai tagad jāstrādā, lai pieļauto kļūdu labotu. Ja koalīcija neko nedarītu un referendumu ignorētu, tā būtu valdošo partiju politiskā pašnāvība.
Unda Ozoliņa, Valkas domes priekšsēdētāja, pārstāv Tautas partiju
Iznākums apmierinaEs esmu apmierināta ar referenduma rezultātiem. Mani gan visā šajā procesā pārsteidza tas, ka masu mediji bija izšķīrušies tikai par vienas puses aizstāvēšanu. Visu laiku pirms referenduma lielākoties tika uzklausīti tikai tautas nobalsošanas atbalstītāju viedokļi, bet prese tikpat kā neinteresējās, ko domā tie, kas nolēmuši nepiedalīties referendumā. Ja pastāvīgi tika uzsvērti argumenti, kādēļ vairāk nekā 600 000 cilvēku devās uz referendumu, tad tomēr vajadzēja arī painteresēties, kādēļ pārējie miljons vēlētāju to nolēmuši ignorēt. Protams, es esmu par to, lai tauta varētu izteikt savu viedokli, tādēļ arī Valsts prezidents pēc referenduma sasauca ārkārtas sanāksmi, lai lemtu, kā rīkoties. Arī es uzskatu – tautai jābūt tiesībām atlaist savus ievēlētos deputātus, bet tas jādara citādāk nevis pēc nobalsošanai iesniegto grozījumu varianta. Koalīcija tagad strādā, lai šīs tiesības, juridiski pareizi izveidotas, būtu. Liela daļa vēlētāju referendumu uztvēra gluži emocionāli un gāja ar mērķi panākt Saeimas atlaišanu, nesaprotot, ka pat uzvaras gadījumā pēc juridiskās procedūras līdz nākamajām vēlēšanām tas nebūtu iespējams. Pragmatiski noskaņoti vēlētāji palika mājās.
