Pārmērīga svīšana nenāk par labu ne galvai, ne padusei.
Pārmērīga svīšana nenāk par labu ne galvai, ne padusei
Paklausīgi bērni cepuri nost nerauj – skraida ar visu, ja reiz vecāki tā vēlas. Pašam jau arī mazliet bail – ja nu saule tiešām iedur? Daži stilīgie cepuri nost neņem ne laukā, ne telpās. Tomēr diez vai mati par šādu apspiestību ir sajūsmā. Jāatrod zelta vidusceļš – lai matiem labi un galvai arī.
Ventilācijai jābūt
Vasarā viegli sajaukt, kad pie svīšanas vainīgas veģetatīvās nervu sistēmas īpatnības, kad – karstais laiks vai liekais svars. Veģetatīvā nervu sistēma nav pakļauta mūsu gribai, tādos gadījumos svīšana ir nekontrolēta un ir neatņemams emocionālās slodzes, uztraukuma pavadonis, stāsta ģimenes ārste un dermatoloģe Kristīne Azarjana. Tas ir ļoti grūti ārstējams.
Krietni vieglāk ir piedomāt pie diētas, sabalansēta uztura un dienas režīma, lai mazinātu lieko svaru un tā radīto svīšanu, kas parasti piesakās fiziskās slodzes laikā. Jo vairāk liekā svara, jo fiziskās slodzes vairāk – kaut vai uz sevis paša pārvietošanas rēķina.
“Pārmērīga svīšana nav laba ne galvas matainajai daļai, ne citai kādai ķermeņa vietai,” atgādina ārste. Galvas āda nav nekāds citplanētietis, tāpēc ir līdzīgi ieteikumi visam organismam, ķermenim – valkāt vieglu, brīvu apģērbu no dabiskām izejvielām, kas nodrošina gaisa cirkulāciju, nespiež, nesutina. Sviedri ir labvēlīga vide dažādām sēnīšu infekcijām, arī matu saknītes var iekaist. Galvas matainajā daļā, līdzīgi kā citur, var sarasties un iekaist pinnes. Sviedriem pašiem par sevi smaka nav izteikta – par to parasti gādā sēnīšinfekcija vai netīrumi.
Pasargā savus sargātājus
Nereti cilvēki neliek cepuri, aizbildinoties ar bieziem matiem – tie pasargās no saules, pasargās no pārkaršanas. “Turklāt ir jāsargā arī paši mati – ultravioletie stari bojā matus, sausina. Ja cilvēks neliek cepuri, vismaz jāizmanto kādi kosmētiskie līdzekļi ar ultravioleto staru filtriem,” ieteic ārste. Esot plašs līdzekļu klāsts, kas matus baro, mitrina, tāpēc labāk būtu katram pakonsultēties ar savu frizieri vai kosmētiskajos salonos. Svarīgi būtu atrast individuāli piemērotu līdzekli.
Tas attiecas arī uz tādām tradicionālām lietām kā ziepes, šampūni – pārmēru cītīgi mazgājoties, tiek bojāts ādas dabiskais aizsargslānis. Āda paliek uzņēmīgāka pret infekcijām, tiek pārkairināta. Ja ir nepieciešamība, vēlme mazgāties katru dienu vai pat vairākas reizes dienā, var vienkārši noskaloties vai jāizmanto speciāli līdzekļi, kas neļaus ādai “izžūt”. Ar ziepēm nevajadzētu mazgāties biežāk kā reizi dienā, jāizmanto speciāli šampūni biežai lietošanai un matu kopšanas līdzekļi. Citādi galvas āda tiek sausināta, plēkšņojas, rodas nieze, mati kļūst trausli. Izteiktas blaugznu rašanās dēļ noteikti vajadzētu konsultēties ar dermatologu – visticamāk, tā ir sēnīte, kas attiecīgi jāārstē, bet var būt arī kāda alerģiska reakcija, jārēķinās ar psoriāzes iespējamību u.tml.
Mazliet piesardzības
Dermatoloģe norāda, ka stari tomēr tiek arī cauri matiem. Ultravioletie stari ir viens no galvenajiem riska faktoriem, kas var veicināt nelabvēlīgas pārmaiņas šūnās. Tāpēc arī būtu jāatrod kāds piemērots galvassegas variants. Dzimumzīmes un citi ādas veidojumi sastopami arī galvas matainajā daļā, bet tie nav tik uzkrītoši, un izmaiņu sākumu ir vieglāk nepamanīt.
***
Vai jūs kaut kā īpaši pasargājat galvu un matus no saules?
Valters Beldavs, skolotājs:
– Man ir cepure galvā, taču tas ir tikai viens no veidiem. Domāju, ka no saules karstuma labi var izsargāties, arī peldoties. Visveselīgāk ir peldēties no paša rīta.
Larisa Raudsepa, pensionāre:
– Es vienmēr galvu sargāju no saules. Kad eju ārā, uzsienu vai nu lakatu, vai uzlieku cepurīti. Ja ir neciešami karsts, tad vispār izvairos doties ārā.
Anatolijs Luss, pensionārs:
– Ja ir spoža un karsta saule, es lieku galvā cepuri. Tas nenozīmē, ka no saules baidos. Man patīk silts un saulains laiks. Arī saules dūrienu ne reizi neesmu dabūjis.
