Brīdī, kad attiecībās iet vaļā pirmais vai kārtējais strīds, gaiss kļūst teju taustāmi elektrizēts.
Brīdī, kad attiecībās iet vaļā pirmais vai kārtējais strīds, gaiss kļūst teju taustāmi elektrizēts. Apbrīnojami, cik spēcīgas ir negatīvās emocijas, kas skaļā vai gluži pretēji – klusējošā – veidā gāžas pār līdzcilvēkiem, postot, ārdot un gāžot kā viesuļvētra. Diemžēl no tām nevienam nav iespējams izvairīties, vien atliek noskaidrot, kā un vai tajās nostāvēt, kādi ir tās cēloņi. Ja izdodas, attiecības kļūst tikai stiprākas.
Attiecības prasa laiku
“Raugoties no emocionālā viedokļa, konflikts sevī nes milzīgu potenciālu. No vienas puses, tās ir dusmas, agresija, neapmierinātība, bet aiz tā var saredzēt, piemēram, vajadzības, kas nav bijušas piepildītas. Ja strīds tiek konstruktīvi atrisināts, abi sāk labāk saprast viens otru, zināt – ja darīšu tā, tas partneri sāpinās,” stāsta ģimenes terapeits Sandis Ratnieks, ar kuru mēģinām izpētīt strīda spurainās un asās dabas anatomiju.
Viens no galvenajiem konfliktu izraisītājiem ir atšķirības, kuras partneri tā pa īstam sāk pamanīt, zaudējot “rozā brilles”, kad pēkšņi var kaitināt, kā otrs izspiež zobu pastu, ķemmē matus vai noliek zeķes. “Iemīlēšanās periods ilgst aptuveni 18 mēnešus. Šajā laikā cilvēks ir uz tik spēcīga emocionālā viļņa, ka nespēj saskatīt dažādas lietas.”
Pat zāle vairs neaug
Ne vienmēr strīdus izdodas konstruktīvi atrisināt. “Nereti cilvēki sāk kliegt viens uz otru, jo ir sajūta, ka partneris nedzird. Tomēr, kad abi kliedz, neviens nevar sadzirdēt. Tālāk konflikts var attīstīties, kad partneri ķeras klāt savstarpējiem apvainojumiem. Īpaši kaitīgi ir apšaubīt otra dzimumidentitāti, piemēram, pateikt – tu neesi vīrietis, bet lupata! Tas ir labākais veids, kā iznīcināt attiecības – pēc šādiem konfliktiem pat zāle neaug!” pārliecināts Sandis. “Nevaram visu, ko domājam un jūtam, izgāzt pār otru! Svarīgi spēt noformulēt, kā jūtos, jo tā iegūstu varu pār emocijām.”
Kad otrs sāk kaitināt
“Katram ir atšķirīga pieredze, ar ko ieejam attiecībās. Jāzina, ka būs grūti, taču, ja vēlēsimies būt kopā, viss izdosies,” stāsta Sandis, atklājot pāra veidošanās sarežģītos procesus, kuros neiztikt arī bez strīdiem un konfliktiem. Uzmanīgi vērojot, ieklausoties un komunicējot, tos gan var mazināt un saprātīgi vadīt, tomēr pastāv zemūdens akmeņi, uz kuriem daudziem paslīd kāja. Piemēram, negatīvās enerģijas uzkrāšana. “Tas ir kā konflikta noliegums – it kā viss kārtībā, bet ar laiku attīstās sajūta, ka otru nevaru ciest un kaitina viss, ko viņš dara. Šādā stāvoklī vajadzīgs ļoti maz, lai izceltos aizvien jauni konflikti, kaut pašiem nav īsti skaidrs, par ko viņi strīdas. Šo ķīviņu patiesais iemesls ir apspiestas negatīvās emocijas,” norāda S.Ratnieks.
Svarīga attiecību “tehniskā apskate”
Sarunas par negatīvajām emocijām nekad nav bijušas ērtas. “Bīstams moments – man taču otram būs jāpasaka, kā viņš mani sāpinājis. Bieži nodarām viens otram pāri un ievainojam partnera jūtas, kuras šādi ar laiku var iznīcināt, tāpēc svarīgi runāt. Tomēr baidāmies paust, ko domājam un jūtam, jo tas varētu mainīt otra cilvēka attieksmi pret mums. Vajadzīgas iemaņas, lai pateiktu, neuzbrūkot partnerim, bet informējot viņu. Konstruktīvs risinājums neizdodas arī tad, ja otrs dzirdēto uztver kā milzīgu aizvainojumu – ja tu tā varēji pateikt, tātad nemīli mani! Tā jau ir manipulācija.”
Attiecību “tehniskā apskate” vajadzīga ik palaikam. “Dažkārt ir sajūta – kaut kas īsti nav, tāpēc tā vietā, lai izliktos, ka viss kārtībā, vajadzētu mēģināt jautāt un saprast, vai neesmu otru sāpinājis,” mudina ģimenes terapeits.
“Attiecību dziļums atkarīgs no tā, cik lielā mērā otrs vēlas atvērties un uzticēties. To nedrīkst sabojāt, jo neuzticēšanās iznīcina. Svarīgi, cik lielā mērā partneri saprot un spēj apmierināt viens otra vajadzības, kā arī saprast un runāt par savām vajadzībām.”
***
uzziņai
Strīds ir pārrunas, disputs, kurā izpaužas pretējas domas un uzskati un kur katrs cenšas tos aizstāvēt.
Konflikts ir pretēju interešu, uzskatu un tieksmju sadursme. Tam ir vairāki veidi – iekšējais un savstarpējais.
Iekšējais konflikts ir nemiers, kas plosās indivīda iekšienē. Tas novērojams, kad personas pieredzei, domām un vērtību sistēmai jāpārveidojas un jāpaplašinās ārpus komforta robežām vai arī kad šie personības elementi nonāk konfliktā cits ar citu, nesaskan ar vēlmēm un vajadzībām, radot emocionālu diskomfortu.
Savstarpējs konflikts pastāv starp vairākiem indivīdiem. Tas rodas, ja kāds pārkāpj personas pamatprasības, piemēram, būt pienācīgi novērtētam, nepieciešamību valdīt pār sevi un situāciju, vajadzību rast saskaņu. Ja šīs vajadzības pārkāpj, konflikts parasti izpaužas kā viens no četriem uzvedības modeļiem – atriebība, centieni gūt virsroku, novēršanās vai sadarbība. No interneta materiāliem
