“Ziemeļlatvijai” lūdzu ielikt rakstu avīzītē no veco ļaužu aprūpes centra iemītniekiem.
“Ziemeļlatvijai” lūdzu ielikt rakstu avīzītē no veco ļaužu aprūpes centra iemītniekiem
Gribam sirsnīgi pateikties direktorei Spales kundzei, kā arī Mairutiņai un citiem darbiniekiem par Līgo svētku sagaidīšanu. Mums bija gan ugunskurs, gan koncerts – uzstājās “Mežābele”. Paldies viņiem par to! Tie, kas varēja staigāt, izgājām laukā klausīties koncertu un pie ugunskura. Mūs cienāja ar jāņusieru un alu, bet tiem, kas alu nevarēja dzert, bija garšīgs dzēriens. Mūsu direktore arī uzlika Jānim galvā vainagu. Pat gulošiem, kas nevarēja ārā iznākt, pat tiem nesa istabiņās pīrādziņus un sieru.
Mēs tiešām nezinām, kā pateikties direktorei un arī Mairutiņai, ko viņas mūsu labā ir darījušas. Tiešām mūsu direktore ir sirsnīga un izpalīdzīga vienmēr. Pateicamies arī Mairutiņai, kā arī medmāsai Nellijas kundzei un pārējām sanitārēm. Lasām arī avīzes un žurnālus, arī televizoru skatāmies. Mums visa kā pietiek.
Tagad pastāstīšu par Sedas pilsētu. Mēs domājām, ka arī Sedas pilsēta svinēs Jāņus, bet šoreiz bija klusu kā kapsētā. Blakus aprūpes centram ir stadions. Domājām, ka Sedas iedzīvotāji tur svinēs Jāņus un būs ugunskurs, bet šoreiz, kā jau teicu, bija klusu. Vai tiešām Sedas pilsētas priekšniecei tas neinteresēja, lai Sedas iedzīvotāji arī svinētu Jāņus? Viņi tāpat būtu gājuši pie ugunskura, padejot, paklausīties mūziku. Domājam, ka vienreiz gadā to var atļauties, bet ko lai dara – priekšnieki ir priekšnieki. Nav jau kā pie mums pansionātā, kur gādā, lai mums būtu labi. Tāpēc vēlreiz gribam mēs, pansionāta iemītnieki, sirsnīgi pateikties direktorei un visiem pārējiem darbiniekiem un lūgt – uzrakstiet avīzītē, lai Sedas iedzīvotāji zinātu, ka reizi gadā ir tomēr Jāņi jāsvin, kā teikt – saulgrieži.
Gribam jums iepriekš pateikties par rakstu, ko rakstīsiet avīzē.
Ar cieņu, pansionāta iemītnieki
