Pasaule kopumā ilgojas pēc pārmaiņām – gan politikā, gan ekonomikā, gan cilvēces garīguma atzelšanas ziņā.
Pasaule kopumā ilgojas pēc pārmaiņām – gan politikā, gan ekonomikā, gan cilvēces garīguma atzelšanas ziņā. Uzdrošinos apgalvot, ka mūsdienu tehnoloģisko iespēju laikā sabiedrības lielākajā daļā garīguma ir daudz mazāk nekā mūsu senčiem, kuru garīgo interešu piepildījumu nodrošināja tuvība dabai un folkloras sacerējumi.
Ir taisnība Viktoram Avotiņam, kurš piena lopkopības kritiskajā brīdī raksta, ka piens latvietim nav vienkārši piens, bet daļa mūsu nacionālās kultūras. Pirmskara Latvijā sviesta eksports bija viens no mūsu lepošanās faktoriem, gluži tāpat kā lepojāmies ar saviem jūras zvejniekiem un trim cukura fabrikām. Kad latvietim atņem cukuru un jūras zveju, kad apdraud arī piena nozari, mums vairs nav īsti ar ko lepoties. Mūsu kultūras sapratne kļuvusi gaudenāka.
Līdzīgas problēmas satrauc cilvēkus visā pasaulē, jo vērtību skalas deformācija novedusi gan pie terora draudiem, gan tautu Bābeles Eiropas centrā, gan pie vispārējas inflācijas.
Amerikāņiem sava cerība
Krievijas runasvīri gandrīz visas pasaules nelaimes pieraksta ASV ekonomikai un dolāra kursam. Savu valsti, identificējot to ar prezidenta Buša politikas neveiksmēm, paši amerikāņi pratuši kritizēt visai skarbi. Nelaimes ar hipotekārajiem kredītiem un mājokļu tirgus krīze rada trauksmainu noskaņojumu cilvēkos. Profesors Ķeniņš-Kings līdzās pārtikušo ļaužu slānim min arī iztikušos, un tādu ASV ir sabiedrības vairākums. Bet iztikušais vidusslānis ir arī tie ļaudis, kas izmanto banku kredītus. Rodoties sarežģījumiem, kredītu ņēmēji ieslīgst depresijā, kas savukārt noved pie nopietnām veselības problēmām.
Tieši sabiedrības depresīvais noskaņojums veicina nopietnu pārmaiņu gaidas. Tā kā jau novembra sākumā notiks prezidenta vēlēšanas, tad sabiedrības pārtikušie un iztikušie slāņi cerības saista ar jaunievēlamo prezidentu.
Par Baraka Obamas spožo uznācienu uz Demokrātu partijas rampas esmu jau rakstījis. Pēdējie notikumi liecina, ka vēlēšanu dienā savā starpā sacentīsies Obama ar republikāni Makkeinu. Par sabiedrības noskaņojumu liecina fakts, ka pirmo reizi pēdējā gadsimta laikā republikāņu pārstāvis saņem mazāk ziedojumu par demokrātu. Obama, protams, savai kampaņai līdzekļus nevāc ar ziedojumu ķeseli, mūsdienās viss notiek ar interneta starpniecību, un šādā veidā Obamas kontā katru dienu ieplūst pa miljonam.
Faktiski arī līdzšinējie Klintones atbalstītāji gatavi balsot par Obamu, kura tēvs cēlies no Kenijas, bet māte ir baltā sieviete. Jaunie amerikāņi vispār mūsdienās nemēdz šķirot cilvēkus pēc ādas pigmentācijas, savukārt daudzi vecākās paaudzes vēlētāji gatavi pierādīt, ka Amerika pārvarējusi rasu segregācijas drūmos gadus.
Daudzi vērtētāji Obamas personību salīdzina ar Džonu Kenediju, kurš tāpat savulaik valstij solīja jaunu politiku. Pārmaiņas ekonomikā un ārpolitikā – to saviem vēlētājiem sola jaunais prezidenta kandidāts. Arī pasaulei kopumā vajadzīgs cilvēks ar jaunu domāšanu.
Inflācijas dzinulis
Naftas un gāzes cenas pasaulē ir nenormāli uzskrūvētas, lai vieni peldētos gandrīz naudas okeānā, bet miljoniem citu planētas iedzīvotāju tiktu nolemti bada nāvei. Par galvenajiem vaininiekiem spilgta liecība esot vērojama Persijas līča ūdeņos, kas burtiski pieblīvēti ar noenkurotiem tankkuģiem. Izrādās, ka naftas ieguves kompānijas nepārdoto naftu uzglabā šajos tankkuģos, lai kaut kad nākotnē izdevīgi pārdotu. Tanī pat laikā pasaulē trūkst naftas pārstrādes rūpnīcu, kas savukārt rada benzīna un dīzeļdegvielas deficītu. Lieta tā, ka tie pasaules varenie, kas agrāk spekulēja biržās, tagad sāk spekulēt ar naftu un pārtiku. Tikai šis ārprāts ir tuvredzīga avantūra, kas līdzīgi bumerangam var sāpīgi iebliezt pašiem alkatīgajiem. Un alkatību izrāda ne tikai atsevišķi uzņēmēji, bet arī valstis, tanī skaitā Krievija.
Prātojumi, ka degvielas cenas varētu samazināt, pazeminot akcīzes un PVN nodokli, ir visai mazcerīgi. Lieta tā, ka tā varētu veicināt degvielas pārdošanas apjomus, kas savukārt liktu pacelt cenas naftas biržās, jo pieaugtu pieprasījums. Un Latvijas tirgus globālā mērogā tik niecīgs, ka valdība varētu kaut visus nodokļus atcelt, jebšu lielajiem jēlnaftas tirgoņiem tas būtu tikai sīka oda sīciens.
Ja Dievs grib kādu sodīt, Viņš atņem tam prātu. Tā noticis arī šinī situācijā. Skaidrs, ka arī nākamais ASV prezidents īsā laikā situāciju ne savā valstī, ne pasaulē izmainīt nespēs. Tāpēc situācijas normalizēšanos varam sagaidīt tikai sākot ar 2010.gadu.
Krīzes ekonomikā gala rezultātā nes arī labumu, jo, pirmkārt, cilvēki mācās taupīt energoresursus un meklēt alternatīvus avotus, otrkārt, uzņēmēji spiesti modernizēties, lai spētu pastāvēt.
