Mežinieku kartes palīdz organizēt satiksmi, brīdinot par dzīvnieku takām.
Mežinieku kartes palīdz organizēt satiksmi, brīdinot par dzīvnieku takām
Ziemeļvidzemes virsmežniecības kartogrāfu nozīmīgākais uzdevums ir veidot mežaudžu plānus. Taksators valsts vai privātajā mežā veic taksāciju, to ievada datu bāzē un pēc tam kartogrāfs šo ainu vizualizē.
Uz kartes digitāli tiek fiksēti meža nogabali un savienoti ar taksatora veikumu. Ar īpašas programmas palīdzību veidojas mežaudžu plāns, iekrāsots attiecīgajā tonī pēc vecuma un koku sugām. Ja cilvēks saprot mežaudžu plānu, ejot pa mežu, viņš viegli orientējas, kur konkrētajā brīdī atrodas.
Palīdz noteikt ugunsnelaimes vietu
“Mūsu dienests strādā jau astoņus gadus, bet par tā esamību zina tikai šaurs speciālistu loks. Darba mums daudz, jo ik pēc desmit gadiem meža taksāciju veic no jauna, tātad darbs arī kartogrāfam,” skaidro Ziemeļvidzemes virsmežniecības inženieris kartogrāfs Arnis Krastiņš. Viņš ir atbildīgs par darbu Valkas rajonā. Šādi speciālisti strādā arī Valmieras un Cēsu rajonā. Visiem mēdz būt arī kopēji darāmi darbi, piemēram, ugunsdrošības jomā. Visu uguns novērošanas torņu atrašanās vieta uz kartes ir precīzi fiksēta. Kartogrāfs šīm vietām uzliek grādu apli. Gluži tāds pats ir novērotājam augšā. Ja viņš ziņo, ka, piemēram, 30 grādos redzami dūmi, un otra tuvākā torņa sargs paziņo savu redzējumu, tad mežzinis vai mežsargs var atrast krustpunktu un diezgan precīzi noteikt iespējamās degšanas vietu. Tas atvieglo ugunsdzēsēju darbu, jo viņus informē, pa kādiem ceļiem visātrāk iespējams nokļūt vajadzīgajā vietā.
Protams, vēl ērtāk ir izmantot globālās pozicionēšanas sistēmu (GPS), bet tas ir tālākas nākotnes jautājums. Viena šāda iekārta virsmežniecībā jau ir iegādāta. Ja tāda būs katram mežsargam, varēs ātrāk noteikt un izdrukāt katra nociršanai paredzētā iestigotā nogabala plānu. Pašlaik to zīmē ar roku. A. Krastiņš akcentē, ka ir projekts par iekārtas iegādāšanu katrai mežniecībai.
Inspektoriem ērti kontrolēt medniekus
Mežziņi kartogrāfiem ir iesnieguši sarakstu, kurās vietās uz lielajiem ceļiem visbiežāk notiek sadursmes ar meža dzīvniekiem. Šīs zvēru pārejas vietas arī ir fiksētas digitālajā kartē. Šos datus var izmantot Ceļu satiksmes departaments, lemjot, kur liekamas brīdinošās ceļa zīmes.
Arī gadījumos, kad notiek meža īpašuma dalīšana vai pārdošana, nepieciešama jauna taksācija un arī kartografēšana. Jāpiebilst, ka taksācija ir maksas pakalpojums, bet kartografēšana ir par brīvu. Vien gadījumos, kad īpašnieks vēlas savu mežaudžu plāna izdruku, tas ir maksas pakalpojums. Maksas pakalpojums ir arī palīdzība mednieku kolektīviem – kartē ir fiksēti visi līgumi, ko mednieki ir slēguši ar mežu īpašniekiem par medību tiesību nomas izmantošanu. Tātad ir zināms, kur katram ļauts atrasties medību laikā. Inspektors, pārbaudot medību norisi, ikvienam var pajautāt, no kāda kolektīva viņš ir, un uzzināt, vai nav pārkāptas robežas.
Vēl kartogrāfi ir palīdzējuši sagatavot medījamo zvēru uzskaiti. Šobrīd notiek arī kartes sagatavošana par kaitēkļu postījumiem mežā un mikroliegumiem konkrētajās teritorijās.
Virsmežniecībai ir sadarbība ar Valsts zemes dienestu un akciju sabiedrību “Latvijas valsts meži”. Zemes dienesta speciālisti kartogrāfiem dod kadastra ārējās līnijas, kuras tiek ievadītas digitālajā kartē. Tieši cieša sadarbošanās ļauj ātri izlabot dažkārt pieļautās kļūdas.
