Ir jāpārskata mācību programma, nevis vasaras brīvlaika garums.
Ir jāpārskata mācību programma, nevis vasaras brīvlaika garums
Mācību gads ir beidzies, un skolēni sāk priecāties par vasaras brīvlaiku, kurš tradicionāli ir trīs mēnešus ilgs. Tikmēr sabiedrībā raisās diskusijas, vai vasaras brīvlaiks nav par garu un to nevajadzētu saīsināt.
Skolēniem Latvijā vasaras brīvlaiks ir 13 nedēļas ilgs. Piemēram, Norvēģijā tam ir atvēlētas astoņas nedēļas. Jo īsāks brīvlaiks, jo mazāk stundu ikdienā. Tomēr izskan šaubas, vai brīvlaika saīsināšana būtu vislabākais risinājums, lai aizlāpītu radušās plaisas izglītības sistēmā.
Valkas rajona Izglītības pārvaldes pārstāve Spulga Šavalgina uzskata, ka vasaras brīvlaiku nevajadzētu saīsināt. “Vajadzētu izmantot lietderīgāk to laiku, kas ir, jo pastāv rezerves. Piemēram, daudzi skolēni neapmeklē konsultācijas, kuras spētu atvieglot mācību procesu”, viņa informē. Jārisina tās problēmas, kuras pašlaik ir. Brīvlaika samazināšana neatrisinātu skolotāju, skolēnu un vecāku neapmierinātību par plaisām izglītības sistēmā, tāpēc jāmeklē citi risinājumi.
Bilskas pamatskolas direktore Mārīte Jansone arī uzskata, ka vasaras brīvlaiku nevajadzētu saīsināt. Skolēni mācību gada laikā nogurst, un vasaras brīvlaiks ir nepieciešams, lai atgūtos un septembrī atgrieztos skolā ar jauniem spēkiem. “Jā, mums ir visgarākais brīvlaiks Eiropā, bet arī izglītības sistēma mums ir savādāka nekā, piemēram, Zviedrijā,” viņa skaidro.
Viens no argumentiem par labu mācību gada pagarināšanai tiek minēts, ka tas ir labs risinājums, kā samazināt skolēnu lielo noslogotību. Tam piekrīt M. Jansone, kura uzskata, ka ir jāpārskata pašas mācību programmas. “Mājturība nav mainījusies gadiem,” secina direktore. Pārmaiņas nav panākamas, ekonomējot uz vasaras brīvdienu skaita, ir jādomā par to, kā atvieglināt skolēniem mācību procesu ikdienā. Piemēram, vajadzētu padomāt par koncentrētāku mācību vielu un pārdomātākiem mājasdarbiem.
Gita Plūme skolā ir nostrādājusi 34 gadus un arī neredz nepieciešamību pēc pārmaiņām. “Skolā mēs mācām daudzas lietas, bez kurām būtībā varam iztikt. Daudzi temati ir pārlieku plaši un izstiepti,” skaidro skolotāja un atzīst, ka jau pavasarī skolēnu vēlme sēdēt pie grāmatām samazinās, nemaz nerunājot par vasaru.
“Jūnijā taču arī strādā gan 9., gan 12. klases un skolotāji,” uzsver Smiltenes Centra vidusskolas direktores vietniece Marija Marksa, tāpēc ne jau visiem vasaras brīvlaiks iznāk trīs mēnešus ilgs. Pārkārtojumi varētu apgrūtināt mācības tiem, kuriem jūnijā jāliek atbildīgi eksāmeni un vēlāk jāstājas jaunās mācību iestādēs.
Bieži vien, sākoties vasaras brīvlaikam, daudziem vecākiem raizes rada tas, ka nav kur atstāt un ar ko nodarbināt savas atvases. Pensionāre Aija Zariņa stāsta, ka vasarā pieskata savus mazbērnus. “Vasaras brīvlaika ilgums ir jāpārskata, jo daudziem bērniem nav vecmāmiņu, kas viņus pieskata,” skaidro A. Zariņa. Laukos skolēniem ir maz iespēju sevi nodarbināt vasarā. Parasti ir jāpalīdz vecākiem dārza darbos. Divu bērnu māmiņa Andra Trence vasaras brīvlaika saīsināšanu vērtē piesardzīgi, jo viņas skolnieki ir pieraduši pie tik garas atpūtas. Tomēr viņa norāda uz savu novērojumu, ka vasaras brīvlaiks tiek izmantots nelietderīgi, jo strādājošiem vecākiem bieži vien nav laika pieskatīt savas atvases, tāpēc šādu iespēju vajag izvērtēt.
Arī Bilskas pamatskolas gaiteņos satiktie skolēni mācību gada pagarināšanu uz vasaras brīvdienu rēķina vērtē piesardzīgi. Vasaras parasti viņi izmanto, lai atpūstos, peldētos, brauktu uz nometnēm, arī strādātu un palīdzētu vecākiem. Skolēni stāsta, ka viņi ir pieraduši pie brīvlaika trīs mēnešu garumā un ierastā kārtība viņus apmierina.
