Paldies Dievam, šoreiz praids Rīgā noritēja salīdzinoši klusi. Daugavas krastā bija sapulcējušies tikai pāris simti homoseksuāļu un transseksuālu personu, turklāt apskatnieki teic, ka lielākā daļa no tiem bija ārzemnieki.
Paldies Dievam, šoreiz praids Rīgā noritēja salīdzinoši klusi. Daugavas krastā bija sapulcējušies tikai pāris simti homoseksuāļu un transseksuālu personu, turklāt apskatnieki teic, ka lielākā daļa no tiem bija ārzemnieki. Ierosināta tikai viena krimināllieta par to, ka kāds gājiena dalībnieks uzbrucis praida pretiniecei un plēsis plakātu “no pride”.
Kāpēc saujiņa “citādi domājošo” vēlas savā vidē “integrēt” nesalīdzināmi lielāku sabiedrības daļu? Kāpēc tieši šiem cilvēkiem tādas priekšrocības. Ja kārtība lielos publiskos pasākumos jānodrošina to rīkotājiem par saviem līdzekļiem, tad šajā gadījumā tas izdarīts arī par manu – nodokļu maksātāju – naudu. Citādi domājošie ir bijuši un būs. Būtu taču tik skaisti, ja kungs gājienā dotos kopā ar savu mīļoto aitiņu vai grupiņa jaunu cilvēku ar noskūtu un sasmaržinātu cūku, kā to meistarīgi apraksta Nobela prēmijas laureāts Gabriels Garsija Markess. Kur nu vēl viņa aizraujošie incesta attēlojumi romānā “Simts vientulības gadu”. Mēģinājumu precēties ar dzīvniekiem ir bijis daudz. Kāda miljonāre Izraēlā ir salaulāta ar delfīnu…
Seksuālās novirzes visādā ziņā ir pretnostatījums ģimenei un kristietiskajām vērtībām. Tad nu jājautā, vai Latvija un citas valstis, kur aktīvi rosās homoseksuāļi, uzskatāmas par kristietīgām. Organizācijas “Mozaīka” vadība apgalvo, ka sabiedrībā esot līdz pat 10 procentiem citādi orientēto. Savukārt SKD aptaujas liecina, ka to ir tikai 0,07 procenti. Ja ticēt “Mozaīkai”, tad mūsu redakcijā vajadzētu būt pusotram gejam vai lesbietei. Kaut kā nav manīts.
