Skatoties reportāžas no Saeimas, itin bieži redzam, ka frakcijas, partijas vai kādas komisijas vadītājs saviem kolēģiem balsojumos rāda uz augšu vai leju pavērstu izstieptu īkšķi. Ko tas patiesībā nozīmē?
Skatoties reportāžas no Saeimas, itin bieži redzam, ka frakcijas, partijas vai kādas komisijas vadītājs saviem kolēģiem balsojumos rāda uz augšu vai leju pavērstu izstieptu īkšķi. Ko tas patiesībā nozīmē? Ir divas versijas – konkrētais jautājums jau ir izdebatēts komisijā, un lai tie, kuri tajā nepiedalās, gari nedebatētu, zinātu, kā jābalso. Otra versija ir banālāka – televīzijas skatītāji domā, ka deputātam nav bijis laika un vēlēšanās iedziļināties konkrētajā jautājumā un viņš paļaujas uz bosu.
Ikviens, kurš mācījies vēsturi, zina, ka it kā šis žests nācis no senās Romas gladiatoru cīņām. Ja Romas pilsonim un patricietim šķita, ka gladiators ir cīnījies godam, tātad pelnījis dzīvības saglabāšanu, īkšķis ceļams augšup.
Romas vēsturnieki ir izpētījuši, ka patiesībā bijis otrādi – gladiatora apžēlošanai īkšķis bijis jāvērš lejup. Tas nozīmējis, ka nevis jānogalina, bet uzvarētājam jānolaiž savs cīņas rīks – zobens, pīķis, tīkls vai vēl kāds cits nāves rīks. Tā, lūk. Tie paši vēsturnieki uzskata, ka šis žests aplamā veidā ir radies Holivudā, jo īpaši vēsturiskajos trilleros. Filmu radīts tik daudz un tās ir tik ļoti emocionālas, ka tauta bez šaubīšanās pieņēmusi šā žesta nozīmi.
Varbūt tieši šī iemesla dēļ Saeimas balsojumi dažkārt nav saprotami, lai neteiktu – ačgārni. Kurš gan zina patiesību? Ja nu vienīgi gladiatoru dvēseles vai tie mūsdienu cilvēki, kuriem tik daudz ir nācies ciest no varasvīru muļķībām un savtīguma.
Tā vai citādi, taču īkšķis ir piederīgs sakaru sistēmas pirmsākumiem un to joprojām izmanto daudzās dzīves nozarēs.
