Kā vērtējam šodien 4. maiju?
Kā vērtējam šodien 4. maiju?
Kārlis Albergs, Valkas rajona padomes izpilddirektors:
Nozīmi nevar pārvērtēt
Toreiz, tūlīt pēc deklarācijas pieņemšanas, iespaidi bija vienreizēji. To saviļņojumu grūti izteikt. Tagad sabiedrībā šis prieka vilnis ir noplacis. Jā, mēs aktivizējam svētku svinēšanu un norisi, bet svētku sajūtai jānāk pašai no sevis, tikai tad būs īstas svinības.
Nu esam iegājuši mežonīgā tirgus attiecībās, kurās dzīve nav viegla, tādēļ arī svētku sajūta kļuvusi mazāka.
Vēsturiskajā aspektā 4. maiju nevar pārvērtēt. Deklarācija bija pamats valstiskās neatkarības tapšanas turpinājumam.
Silvija Dorša, rajona bērnu un jauniešu interešu centra direktore:
Tās bija skaistākās dienas
1990. gada 3. un 4. maijs bija skaistākās dienas manā dzīvē. Man grūti spriest, kā šo notikumu tagad uztver visi valsts iedzīvotāji, bet man 4. maijs ir svētku diena, kas man ir tikpat nozīmīga kā 18. novembris.
Protams, visi dzīvojam un redzam, kā tagad ir. Tie, kuri kādreiz aicināja būt brīviem kaut pastalās, paši nemaz tajās nestaigā. Starp varu un tautu ir radusies plaisa, un tas ir skumji. Tomēr tā saucamā lietussargu pulcēšanās parādīja, ka tauta nav palikusi vienaldzīga un tai joprojām ir nozīmīga mūsu valsts nākotne. Tas ir cerīgi.
Erna Pormeistere, Pilsoniskās savienības biedre:
Svētku izjūta samazinājusies
Tagad šīs dienas svētku izjūta sabiedrībā mazinājusies. Toreiz visos, kuri iestājās par brīvu valsti, valdīja liels pacēlums, jo visi cerēja, ka pēc neatkarības atgūšanas dzīve kļūs labāka.
Tagad tos labumus bauda lielākoties oligarhi, kuri grib visu noteikt un vēlas, lai tauta pildītu viņu vēlmes. Valstī noteikti augsti nodokļi, mazo algu dēļ cilvēki brauc peļņā uz Īriju un citām valstīm. Pensijas ir smieklīgi mazas. Sāp, ka vairāki tagadējie kliedzēji pie varas Latvijai grūtos brīžos sēdēja aiz slēgtām durvīm.
Protams, tādai deklarācijai bija jābūt, lai, tēlaini runājot, mēs sāktu kāpt stikla kalnā uz brīvību. Diemžēl gaidīto joprojām neredzam.
