Citi ada un tamborē, bet smilteniete jau daudzus gadus raksta dienasgrāmatu.
Citi ada un tamborē, bet smilteniete jau daudzus gadus raksta dienasgrāmatu
Smiltenietes Maijas Zariņas vārdu zina daudzi vietējie, jo īpaši seniori. Kā gan var nepamanīt atraktīvo pensionāri, kura dejo biedrības “Atbalsts cilvēkiem ar īpašām vajadzībām” senioru deju kopā “Pīlādzītis”, piedalās Smiltenes pensionāru klubiņa aktivitātēs, apceļo dzimteni, kā arī raksta dienasgrāmatu jau kopš 1973. gada.
Tas viss Maijai Zariņai rada gandarījumu, jo viņa vadās pēc moto – darbs ir dzīves veselība.
Ir jānodarbina sevi
Smilteniete uzskata, ka pensijas gados pašam sevi ir jānodarbina, tāpēc viņa nevienu dienu nevar mierīgi nosēdēt mājās. Viena no M. Zariņas aizraušanām ir dienasgrāmatas rakstīšana, un pirmā tika ieviesta tālajā 1973. gadā. “Sarakstījusi esmu ļoti daudz, tagad māja ir pilna ar tām,” saka Maija.
Tā kā smilteniete ir senioru deju kopas “Pīlādzītis” dejotāja, viņa paspējusi sarakstīt trīs dienasgrāmatas par pasākumiem, aktivitātēm un ceļojumiem, kurp dejotājas devušās.
“Kopā ar dāmām veidojam albumu, kurā tiek glabātas arī “Ziemeļlatvijas” publikācijas par mūsu aktivitātēm,” atklāj M. Zariņa.
Dejošana viņu interesē jau kopš laikiem, kad strādāja par audzinātāju Brutuļu bērnudārzā, kurā tika aizvadīti 32 darba gadi. Tiesa gan, tagad dejošana ir izkustēšanās. “Visu laiku ir jābūt kustībā, ja šajos gados sāks čīkstēt un ņurdēt, tad veselības problēmas ātri vien piemeklēs,” uzskata aktīvā pensionāre.
Raksta katru dienu
Daudzi jo daudzi Maijas paziņas, draugi un radi apbrīno viņas skaisto rokrakstu. Citi to pielīdzina pat mākslas darbam.
“Būdama 4. klases skolniece, vēlējos rakstīt tikpat skaisti kā tēvs, jo viņš bija glītrakstītājs. Un man tas ir izdevies,” priecājas Maija.
Ne viena diena viņai nepaiet kaut ko neierakstot blociņā vai dienasgrāmatā. Tajos visbiežāk atspoguļoti laika apstākļi un darbi, kas paveikti. “Patīk salīdzināt šos ierakstus ar iepriekšējos gados rakstīto. Piemēram, pagājušā gada 16. aprīlī jau biju uzsākusi zemes darbus,” atminas smilteniete.
Kamēr citas sievas tamborē vai ada, Maija Zariņa raksta un to ne mirkli nenožēlo. “Skaisti ir pakavēties atmiņās, pāršķirstot dienasgrāmatas un albumus, kas krāti gadu gadiem.”
Katram īpašs sveiciens
Vēl viena pensionāres nodarbošanās ir apsveikumu kartīšu izgatavošana draugiem un īpašs sveiciens katram jubilāram, kam M. Zariņa gatavojas iepriekš.
Viņa skaistu kompozīciju darina, izgriežot attēlus no vecām avīzēm, žurnāliem un reklāmām.
“Man ir arī vairākas sarakstītas grāmatas par pensionāra klubiņa aktivitātēm un biedriem. Vienā ir sarakstīti draugu un paziņu jubilejas datumi ar apsveikuma tekstu, jo nevar jau atkārtoties,” saka Maija.
Tāpēc nereti sanāk, ka jubilāru svētkos uzrunā tieši M. Zariņa.
Apceļo dzimteni
Kopā ar Smiltenes pensionāru kluba biedriem Maija apceļojusi ne vienu vien Latvijas vietu. “Gandrīz visa skaistā Latvija ir apceļota, bet pavisam drīz ar kluba biedriem dosimies iepazīt neparasto Zemgali,” atklāj smilteniete.
Arī ceļotprieks pensionārei aizsācies bērnībā, kad mazā Maija sapņoja aizkļūt vietās, kur bijis viņas onkulis – ģeogrāfs Arturs Lielais.
Tieši viņš savulaik Maijai teicis, ka gan jau arī viņa “saslims” ar ceļošanu. Tagad tik tiešām smiltenietei labprāt patīk kaut kur aizceļot kaut vai tikai domās, pateicoties onkulim, no kura palikušas viņa rakstītās grāmatas ar autogrāfu un atmiņas par bērnību.
Lai cik daudzās aktivitātēs Maija Zariņa iesaistītos un gūtu labu noskaņojumu, viņas lielākā dzīves bagātība ir seši mazbērni.
Atvērta sabiedrībai
Biedrības “Atbalsts cilvēkiem ar īpašām vajadzībām” valdes priekšsēdētāja Diāna Vītola Maiju uzskata par ļoti jauku cilvēku. “Pirmo reizi ieraugot viņas rakstīto, samulsu un nodomāju, kur vēl mūsdienās tik glīts un skaists rokraksts. Tas ir retums.
Prieks, ka viņa atrod laiku aktivitātēm un savos gados ir tik ļoti atvērta sabiedrībai.
Maija ir pozitīvais piemērs tam, ka nevajag sēdēt mājās, bet gan aktīvi līdzdarboties jebkurā vecumā,” saka D. Vītola.
