25. aprīlī apritēs gads, kopš no Tallinas centra uz kapsētu pārcelts Bronzas kareivja piemineklis, tautā saukts par Aļošu.
25. aprīlī apritēs gads, kopš no Tallinas centra uz kapsētu pārcelts Bronzas kareivja piemineklis, tautā saukts par Aļošu. Nupat portālā Delfi.ee bija ziņa, ka šajā datumā uz vilcieniem Maskava – Tallina un Sanktpēterburga – Tallina kupejās ir pārdotas visas biļetes. Vēl ir vietas kopējā vagonā. Gluži tāda pati situācija esot arī uz 8. un 9. maija reisiem. Krievijas iedzīvotāji steidz palīgā bronzas nakts atceres dalībniekiem. Ir ziņas, ka uz Tallinu dosies arī Latvijas iedzīvotāji.
Savukārt Igaunijas Otrā pasaules kara biedrības dalībnieki aicina nerīkot nelāgā notikuma gada atceres pasākumus. Šajā biedrībā ir apmēram 4000 dalībnieku un jaunākajam no viņiem ir 82 gadi. Igaunijas valdība un kārtības uzturēšanas institūcijas rūpīgi seko notikumu attīstības gaitai un ir gatavas rīkoties, lai nenotiktu tādi grautiņi kā pērn. Nemieru laikā policija aizturēja aptuveni 1200 cilvēku, aptuveni 50 tika ievainoti un dzīvību zaudēja Krievijas pilsonis Dmitrijs Gaņins.
Bronzas kareivim bija vismaz trīs dažādas pretrunīgas nozīmes. Daži to uztvēra kā Otrā pasaules kara upuru piemiņas vietu, kas būtu tikai dabiski un saprotami. Taču bija cilvēki, kas šo pieminekli tieši tā atrašanās vietas dēļ uztvēra kā okupācijas simbolu. Ko no tā mācīties? Kapu un pieminekļu lietas ir ļoti smalkas un daudzkārt jāpārdomā, lai mainītu lietu kārtību. Valkai šajā ziņā ir veicies, jo Brāļu kapu piemineklis ir īstajā vietā un arhitektoniski interesants.
