Beidzot nelaime ir notikusi (Publicēts 1. martā). Ziemeļniece:Valkas jauniešu vidū ir teiciens – esmu pabeidzis pamatskolu, Tēraudskolu un ģimnāziju. Bet ne par to stāsts.
Beidzot nelaime ir notikusi
(Publicēts 1. martā)
Ziemeļniece:Valkas jauniešu vidū ir teiciens – esmu pabeidzis pamatskolu, Tēraudskolu un ģimnāziju. Bet ne par to stāsts. Tas, ka pašvaldība regulāri ir ieguldījusi pamatīgi daudz līdzekļu, materiāla un laika, lai Tēraudskola būtu nepieejama, ir fakts, tikai ir jautājums: “Kas visu to izlauž, sagrauj un iznīcina?” Ne jau domes atbildīgās amatpersonas, bet Valkas iedzīvotāji – mēs paši, bet no kā prasīt atbildību? Pašvaldībai jāsakopj un jāsargā savi īpašumi. To paredz likumdošana, bet kāpēc neviens nevēlas padomāt par savu atbildību, drošību un vecāku atbildību par bērniem, it sevišķi viņu brīvā laika pavadīšanu, par audzināšanu un atbildību pret sabiedrību, atbildību pret saviem draugiem, skolu, pašvaldības īpašumiem? Kur paliek pilsētas domes saistošo noteikumu ievērošana, ka bērni un jaunieši uz ielas var atrasties tikai līdz pulksten 23.00. Vai vecākiem nav laika pulkstenī ieskatīties un atcerēties, ka viņiem ir bērni. Tēraudskolai blakus esošās katakombas ir vēl viens riska objekts. Kā būs ar to? Regulāri garām ejot, redzu, ka tusētāji tur ir vienmēr – pīpmanīši, pīpmanīšas, saulespuķu lobītāji, spridzinātāji. Vai tas būs nākamais riska objekts? Un cik vēl tādu ir pilsētā? Vai ar atbildīgajiem domes speciālistiem nevajadzētu noskaidrot, cik tādas vietas ir pilsētā un, plānojot nākamā gada budžetu, ieplānot naudu šo risku novēršanai? Drošība pilsētā? Jā, sāku izjust diskomfortu, ja vēlākā vakara stundā atrodos uz ielas. Policijas mašīnas brauc, bet to motoru troksnis jau dzirdams pa gabalu. Mašīnai tuvojoties jauniešiem, uz brīdi visa skaļā nakts dzīve sastingst, apklust, bet, kad mašīna aizbrauc garām, viss turpinās. Ja patrulēšana pilsētā notiktu kājām, it sevišķi centrā, situācija varētu mainīties. Tādas ir manas pārdomas par šo skumjo gadījumu. Bet Arčam vēlu drīzu izveseļošanos.
Nesaprasts: Jūs tagad spriežat par virsrakstu? Nu, sorry! Kāda tam ir jēga? Nelaime ir notikusi. Pie atbildības vajag saukt attiecīgās iestādes – ēkas saimniekus. Ja šāda ēka būtu manā apgādībā, es jau nu noteikti būtu kaut ko darījis – vai nu aizklapējis to kārtīgi ciet, vai tiešām nojaucis. Zinot jauniešus, viņi ir ekstremāli. Pats arī biju tāds. Baidaties to ēku uzspridzināt, uzlaidiet buldozeru. Jūs domājat, ka ēkas konstrukcijas ir labas? Negribat laist bojā tā laika kultūras mantojumu?
Lasītāja: Tiešām, kāpēc kaut kam jānotiek, lai beidzot sāktu domāt un darīt. Virsraksts ir super! Beidzot Tēraudenē nelaime ir notikusi, un visi mēs taču par to runājām. Bērni tur tusē cauriem vakariem, bet neviens neko nedara. Tāpat bija arī ar apgaismojumu Valkā. Nodūra cilvēku un beidzot dome sāka domāt, ka pilsētā nevar būt kā peklē. Kāpēc jāsagaida nelaime, lai izdarītu lietas, lai nelaimi neizaicinātu? Un malači tie puikas, kuri no bailēm neaizbēga.
Es: Esmu par ziedojumu vākšanu Artūram. Ticu, ka ar gribasspēku un citu atbalstu viņam izdosies atkal sākt staigāt.
Tā ēka vienmēr ir pievilinājusi jauniešus – tas vienkārši bija piedzīvojums. Tagad vainīgos meklēt ir muļķīgi. Tas, kas noticis, jau ir noticis. Domāsim, kā palīdzēt. Izturību ģimenei un draugiem.
Miza: Pārāk daudz emociju šeit. Blakus Tēraudskolai ir bērnu rotaļu laukums, kurā ir domes algots sargs. Meliorācijas rajonā – tā saucamajā studentu pilsētiņā – ir žogs, videonovērošana un sargs. Tikai Tēraudskola ir atstāta sabiedrības ziņā. Man ir jautājums domes amatpersonām – vai ar policiju vai kādu apsardzes firmu ir noslēgts līgums par domes īpašuma apsargāšanu. Ja nav, tad pārmest likumsargiem nav pamata. Mēs, iedzīvotāji, daudz ko zinām, bet ne jau mums ir jāatbild par notikušo, ja nu vienīgi morāli: nenosargājām puisi, notika nelaime.
Binoklis: Pats esmu spēlējis paslēpes un citas spēles Tēraudskolā, arī nepabeigtajā piecstāvu namā mikrorajonā. Jauniešus tādas vietas pievelk, jo viņi ir pārgalvīgāki un vairāk riskē. Pirms 10 vai 11 gadiem pats redzēju, kā draugs izkrīt no Tēraudskolas otrā stāva loga. Par laimi, viņš necieta, tikai nedaudz izmežģīja potīti. Toreiz visi devāmies mājās, bet tas mums neliedza atkal atgriezties. Tajā laikā man pašam bija tikai 10 gadu. Mamma, protams, neļāva tur iet, bet mūs, bērnus, tas neinteresēja. Paši bijām gudri. Neviens tur neko prātīgu nevar darīt, vienīgi katrs par sevi var atbildēt. Cik zinu, dome ir vairākas reizes aizmetinājusi un aiznaglojusi ieejas ēkā, bet jauniešiem tas ir tikai jauns izaicinājums Viņiem vēl vairāk gribas tikt tur iekšā, jo, kas ir aizliegts un nav pieejams, ir vēl interesantāks. Ar metāla stieņiem, akmeņiem un kājām tiek izlauztas ieejas ēkā. Protams, ka dome var katru mēnesi naglot ciet visas iespējamās ieejas, bet labuma no tā nebūs. Vienmēr būs kāds, kas atkal izlauzīs. Tie drīzāk būs lieki tēriņi.
