Mazinoties imunitātei, pieaug epidēmijas draudi.
Mazinoties imunitātei, pieaug epidēmijas draudi
Dzeltenā kaite pirms 30 gadiem nozīmēja mēnesi stingra tipa uzraudzības iestādē, atvainojiet, infekciju nodaļā. Tikšanās caur logu, pienesumi caur nodaļas personālu. Šobrīd mediķi jau zina – dzeltens cilvēks apkārtējiem vairs nav bīstams, un dzelte nav iemesls gulēšanai slimnīcā.
Hepatīts kā suvenīrs
“Jau dažus gadus neesmu redzējusi smuku, kārtīgu dzelteno kaiti. Pēdējā laikā Latvijā ir tikai ievestie hepatīti,” stāsta infektoloģe Ingrīda Strika. Labā ziņa ir tā, ka Latviju tātad var uzskatīt par attīstītu valsti – dzeltenā kaite jeb vīrusa A hepatīts ir raksturīga trešās pasaules valstīm, kur ir zemas sanitāri higiēniskās prasības un arī tās pašas netiek ievērotas, infekcija izplatās ar netīru ūdeni. Sliktā ziņa – paaudzei, kas ir jaunāka par 35 gadiem, nav dabiskās imunitātes. Tas nozīmē, ka infekcija strauji var izplatīties, ja kaut kur parādīsies kāds perēklis. Padomju laikā dzeltenā kaite bija populāra, kas nozīmē dabisku imunitāti lielai sabiedrības daļai.
Šajā mācību gadā Rīgas Angļu ģimnāzijā saslima septiņi skolēni, sākotnējā infekcija bija “noķerta” ārpus Latvijas robežām. Lai no tādas izvairītos, viens no drošākajiem variantiem ir potēties, pirms braukt uz epidemioloģiski riskantu valsti. Divas potes ar pusgada, gada intervālu nodrošina imunitāti visam mūžam.
Lai arī baisi izklausās vārds “hepatīts”, kas saistās ar neatgriezeniskiem aknu bojājumiem, A ir miermīlīgākais bērns hepatītu plašajā “ģimenē” un neatstāj smagas sekas. Tas izplatās kā fekāli orālā zarnu infekcija, un pietiekami efektīva profilakse var būt arī higiēnas ievērošana. Pirms ēšanas un pēc tualetes apmeklējuma jau nu gan vajadzētu nomazgāt rokas.
Viegli vieglītiņām
Līdzīgi kā ar citām infekciju slimībām, arī cīņā ar dzelteno kaiti izšķiroša nozīme ir imūnsistēmas stiprumam un vīrusu daudzumam – jo vairāk vīrusu, jo lielāki aizsardzības resursi nepieciešami. Saķerts vīruss var izmantot organismu kā transportlīdzekli, un cilvēks, pašam nezinot un neslimojot, kādu brīdi var būt bīstams citiem.
“Slimība var noritēt arī tik viegli, ka cilvēks to nepiefiksē, nav visu klasisko pazīmju. Tomēr imunitāte izstrādāsies,” stāsta I. Strika.
No inficēšanās brīža pirmie simptomi var parādīties pēc divām nedēļām, bet var arī pēc pusotra mēneša. Parādās slikta dūša, nogurums, nav apetītes, ir drudzis un sāpes labajā paribē. Bieži vien simptomi atgādina gripai līdzīgu saslimšanu vai kuņģa zarnu trakta traucējumus. Aizdomas par hepatītu rodas, kad slimniekam parādās tumšs urīns. Acu baltumi un āda kļūst dzelteni vēl pēc dažām dienām. Dzeltes periods ilgst līdz divām nedēļām.
***
uzziņai
Visbiežāk A hepatīts izplatās tiešā sadzīves kontaktu ceļā un ar inficētiem priekšmetiem; dzerot piesārņotu ūdeni vai lietojot inficētus pārtikas produktus; peldoties ūdenskrātuvēs, kas var būt piesārņotas ar notekūdeņiem vai cilvēku fekālijām.
Šķidrajām ziepēm ir priekšroka roku mazgāšanā, jo uz ziepju gabaliem vīrusi saglabājas.
