Ingūna Johansone
Ja šis būtu produkcijas apraksts kādā starptautiskā izstādē, nevis intervija, tad uz plakāta lieliem burtiem būtu minēts, ka “Biine” – tā ir ekoloģiska skaistumkopšanas līnija, ekskluzīvs roku darbs tikai no dabīgiem produktiem bez smaržvielām, ķīmijas. Unikāls produkts tieši tev. Izlasot ko tādu, skaidrs, ka runa ir par smalku un dārgu kosmētiku, kura pieejama vien maksātspējīgiem klientiem, jo viss labais taču maksā dārgi. Izrādās, ne vienmēr. Jā, mūsu stāsts būs par divām meitenēm, kuras jau kopš novembra piedāvā un gatavo dažādus krēmus, lūpu balzamus, skrubīšus tikai no dabīgām sastāvdaļām, bet par tik pieejamu cenu, lai ikvienam tas ir nopērkams. Sabīne (attēlā no labās) un Kitija ir māsas, kuras nu jau pakāpeniski sāk atpazīt kā “Biines” kosmētikas darinātājas. Vietējās. Mūsējās.
Sabīne Kazaka un Kitija Bērziņa ir tieši tik jaunas, lai nebaidītos riskēt un mestos iekšā skaistumkopšanas nozarē, ražojot pēc individuāla pasūtījuma savus kosmētikas produktus. Viņas ir tieši tik vecas, lai neskrietu ar pieri sienā pierādot, cik tas, ko pašas rada, ir unikāli vienreizējs, un neceltu tik augstu degunu, lai iedomātos, ka nu tik kļūs par nopietnām biznesmenēm.
Dara tāpēc, ka patīk
“Palēnām izdzīvosim savu pirmo “Biines” gadu, nav mums mērķa ar savas produkcijas ražošanu pelnīt iztiku, tas drīzāk ir vaļasprieks, nodarbošanās, kas patīk,” jau sarunas sākumā uzsver Sabīne. Tieši viņa ir krēmu, skrubju un balzamu gatavotāja. Kitijas ziņa ir mārketings, darbošanās sociālajos tīklos, vārdu sakot, tas viss, kas saistās ar māsas radītās produkcijas piedāvāšanu potenciālajiem klientiem.
Abas māsas tepat Valkas pusē ir augušas, skolojušās. Sabīne izmācījās par farmaceiti un dzīvo Valkā kopā ar ģimeni – dzīvesdraugu Sergeju, meitiņu Alisi, kurai drīz tiks svinēti divi gadiņi, un diviem Bernes ganu suņiem, bet Kitija nu jau kļuvusi par valmierieti. Turp pēc Kultūras koledžas pabeigšanas viņu aizveda darbs. Kitija smej, ka nejauši pamanījusi sludinājumu, ka Radio Valmiera meklē diktoru, un sapratusi, ka principā viņi meklē tieši viņu. Radio dēļ tika mainīta dzīvesvieta, un radio palīdzēja tikt arī pie vīra. Kad Kitija ar nākamo vīru Andri iepazinās, viņš jau labi zināja, kas ir Kitija, jo allaž klausījies viņas lasītās ziņas. Abi nu jau piecus gadus kā precējušies un audzina divus bērniņus – trīsgadīgo Ansi un Auci, kurai jūnijā būs gads.
Neskatoties uz algotu darbu un mājas soli, kosmētikas darināšanai, tās reklamēšanai sociālajos tīklos un piedāvāšanai tirdziņos laika atliek, jo tā ir nodarbe, kas patīk. Šobrīd jau “Biines” kontā ir 31 produkts. Viss tapis eksperimentējot un mēģinot radīt produkciju, lai tā ir piemērota dažādu ādas tipu, vecumu ļaudīm. Viss, kas top no jauna, vispirms tiek izmēģināts uz pašām, pēc tam – uz radiniekiem. “Viss sākās kādā 2009.-2010. gadā, kad farmakoloģijas kursā bija jāgatavo lūpu balzams un roku krēms. Iepatikās. Tā kā man pašai ir problēmas ar ādu un nevaru lietot visu, kas pagadās, internetā sāku meklēt dažādas receptes, izejmateriālus, lai pagatavotu krēmus pati sev. Tad gatavoju, lai uzdāvinātu radiem, draugiem, un tā pakāpeniski aizgāja,” pirmsākumus atceras Sabīne. Sākumā pašu radītajai produkcijai nosaukuma nebija, taču radi sāka teikt, ka nosaukumu vajag, tad tas izskatītos labāk. Tā arī krēmi, skrubji ieguva Biines vārdu. “Pirmais tirdziņš, kurā piedalījāmies, bija pirms Ziemassvētkiem Kārķos. Tad – Naukšēnos, Valkā. Izmēģinājām arī vienu dienu Valletā. Tagad bijām Valmiermuižā,” stāsta meitenes.
Hobijs, nevis bizness
Jautātas, kāpēc, salīdzinot ar ekoveikalos vai citu radīto eko krēmu cenu, viņām tā ir ļoti pieejama, Sabīne skaidro, ka tas tāpēc, ka viņām šis nav bizness, bet hobijs. “Mēs vēlamies, lai tas, ko radām, cilvēkiem ir nopērkams. Es zinu, cik maksā izejmateriāli, protams, pierēķinām klāt citus izdevumus, lai neesam mīnusos, bet no šīs nodarbes lielu peļņu negūstam un arī tāda mērķa mums nav,” skaidro Sabīne. Kad prasu, vai nākotnē viņas neiztēlojas sevi kā atpazīstama zīmola radītājas, abas vienā balsī sakā – nē. Viņas nesapņo pagaidām par savu ražotni, kur taptu “Biines” produkti, ko varētu nopirkt kādos veikalos. “Šis mums tiešām ir tautai draudzīgs hobijs,” piebilst Kitija. “Vēlamies, lai cilvēki zina, ko darinām, ka to gatavojam tikai no dabīgām izejvielām, bez jebkādas ķīmijas, ka viss, ko radām, ir pasūtāms, viss būs svaigs,” stāsta Sabīne. Meitenes jau novērojušas, ka cilvēki ir ļoti dažādi, viņu vēlmes un komentāri arī. Vislielākais brīnums esot par to, ka krēmi nesmaržo. “Kāpēc persiku krēms nesmaržo pēc persikiem?” mums bieži jautā, un tad mēs skaidrojam, ka smarža ir ķīmisks produkts, dabīgajām izejvielām smarža nav izteikta vai pat nav vispār. Ja kāds vēlas un lietotājam nav alerģijas pret smaržvielām, mēs varam piepilināt esenci, tad krēms smaržos,” skaidro Sabīne.
Krēms, ko gribas pagaršot
Kaut arī intervija notika redakcijas telpās, Sabīne nodemonstrēja, kā top vairāki produkti. Mūsu acu priekšā tika pagatavoti divu veidu ķermeņa skrubji – aveņu un kafijas. Process nebija sarežģīts, taču šis varētu būt līdzīgi, kā ar mājas tortes cepšanu. Kamēr vēro, kā to dara otrs, viss šķiet saprotami, tiklīdz ķeries pie darba pats, ir desmitiem jautājumu. Sabīne uz redakciju līdzi paņēmusi galvenos darbarīkus – precīzus un izmērā maziņus svarus un tikpat miniatūru putotāju. Abas meitenes veikli blodiņā saber un nosver bišu vasku, piemet klāt kaut ko no viena maisiņa, no otra, visu pakausē, samaisa, atdzesē un roku krēms gatavs. Visdarbietilpīgākā no malas šķita ķermeņa krēma gatavošana, jo tur Kitija sastāvdaļas ar putotāja palīdzību pārvērta putukrējumam līdzīgā masā. Tā vien gribas ar pirkstu iebraukt bļodiņā un pagaršot. Iepildīts burciņā, tas kļuva par gaisīgu krēmu. Kosmētikas darinātājas smejas, ka “Biines” produkciju to dabīgo sastāvdaļu dēļ patiešām var arī pagaršot, nekas ļauns no tā nenotiks. Tāpat nav tik striktu robežu, ka krēms derīgs tikai rokām vai ķermenim. Roku krēmu droši var uzziest arī uz lūpām, un tas darbosies vienlīdz labi.
Taujātas, vai nekārojas laiku pa laikam nopirkt kādu veikala krēmu, Sabīne atbild, ka vasarā reiz aizmirsusi savu lūpu balzamu un nopirkusi benzīntankā pa trīs eiro ar kapeikām higiēnisko lūpu krāsu. “Tagad ļoti izjūtu atšķirību starp produktu, kas ražots no dabīgiem izejmateriāliem, īsta bišu vaska, dabīgajām eļļām, šī sviesta, un masu produkcijas. Smērēju un jutu, cik lūpu krāsa ir ūdeņaina. Nekāda efekta, vienkārši apziņa, ka esi kaut ko darījusi,” tā Sabīne.
Pavasarim būs pavasara smarža
Viens no iemesliem, kāpēc meitenes nedomā par sava vaļasprieka pārvēršanu biznesā, ir birokrātiskie šķēršļi. Viņas neslēpj, ka izburties cauri visādiem noteikumiem, likumiem, kontrolējošo institūciju prasībām ir varen sarežģīts un darbietilpīgs process. Meitenes ir uzdevušas jautājumu, kas ir jādara, lai viņas savu produkciju varētu nodot tirdzniecībā eko veikalā, un saņēmušas atbildē likumu un neskaitāmu to labojumu uzskaitījumu. Kitija kopš ziemas vēl nav spējusi visu to izlasīt un apjēgt. Sabīne ir individuālā darba veicēja un cenšas izpildīt punktuāli visu, kas pēc likuma viņai jādara, bet piekrīt, ka viegli tas nav. Katrs solis un pat pussolis tiek piefiksēts, uzskaitīts, aprakstīts, saskaitīts. Viņa allaž patur prātā, ka visam jābūt kārtībā, jo, ja būs pieļauta kāda kļūda papīros vai grāmatvedības dokumentos, soda nauda būs jāmaksā no algas, jo nekāda lielā peļņa no produktu gatavošanas jau pagaidām nav.
Zināmā mērā jaunība un pieredzes trūkums viņām palīdz uzturēt optimismu, iet uz priekšu un nebaidīties. Kaut gaisa pilis viņas neceļ, notiek nemitīga virzība uz priekšu un uz pilnību. Vislabākie palīgi ir cilvēki, kuri izsaka savas vēlmes un komentē, kas patīk un kas ne. Meitenes novērojušas, ka Valkas cilvēki un laucinieki ir ieinteresētāki, ja tirdziņā arī neko nenopērk vai nepasūta, tad aprunājas, izstāsta, ko paši lieto vai kāds atklāj, ka pats arī mājās gatavo krēmus, bet Valmierā ļaudis bijuši augstprātīgāki pret nepazīstamo produkciju. No tā meitenēm radies secinājums, ka tas tāpēc, ka lielajās pilsētās ir lielākas izvēles iespējas, ir veikali, cilvēki ir pirktspējīgāki, ir kosmētiskie saloni, kur arī paši ražo savu kosmētiku. Sabīne un Kitija cer, ka ar laiku arī Valmieras pusē “Biines” produktus atpazīs un iecienīs.
Uzklausījušas dažādu cilvēku domas, vēlmes, nu jau galvā izdomāti arī jauni produkti. Pavasarim top mitrinoši krēmi ar pavasara smaržu, jo Sabīne saklausījusi, ka daļa cilvēku tomēr vēlas, lai kosmētiskais produkts smaržotu. Tad nu tiek meklēts zelta vidusceļš, lai būtu ekoprodukts, bet būtu arī smarža. Tapis arī sejas krēms 50+, bet pašas smej, ka droši to var lietot arī 35 gados, krēma sastāvā ir tikai labas lietas, kuras nekaitēs nevienai sejai. Pie jaunumiem var pieskaitīt arī skrubja gabaliņus, kas lieti noderēs roku un kāju skaistumam gaidot silto laiku. Meitenes priecājas, ja cilvēkiem patīk un viņi pasaka kādu labu vārdu par „Biines” produktiem, bet Sabīne uzsver, ka mūsdienās, kad interneta dzīlēs var atrast informāciju par gandrīz visu, krēmu vai skrubi pagatavot var ikviens, kuram ir pacietība atrast informāciju, pasūtīt izejmateriālus un eksperimentēt. Vien jāatceras, ka kosmētika prasa lielu precizitāti.
