Kad veikalu plaukti ir pilni ar krāsainiem un raibiem Lieldienu zaķiem, olām, cālīšiem, bet afišas uz stabiem vēstī par jautriem Lieldienu pasākumiem, aizdomājos, kā mūsdienās cilvēki svin šos svētkus.
Santa Sinka
No piedāvājumu un informācijas pārbagātības var apjukt. Vairākums iedzīvotāju 27. martā, pirmajās Lieldienās, krāsos un ripinās olas, piedalīsies olu kaujās, šūposies, jo ir taču visādi ticējumi. Patiesībā rituālās darbības jāveic pavasara saulgriežos, kas šogad bija 20. martā. Senās pavasara saulgriežu mistērijas kopā ar folkloras kopu “Rudzupuķe” veica visa Smiltenes bērnudārza “Pīlādzītis” kuplā saime. Tas uz brīdi ierāva senatnes virpulī, radot izpratni jaunajai paaudzei par to, kas svarīgs bijis mūsu senčiem. Tika godināta saule, izpildītas tradīcijas, lai iegūtu labu veselību, mieru un svētību mājās. Pret to visu gan audzinātājas, gan bērni izturējās ar lielu pietāti. Vērojot notiekošo, jādomā, ka “Pīlādzītī” pavasara saulgriežiem gatavojas ilgāku laiku, jo bērni bija iemācījušies šim laikam atbilstošas dziesmas, ko izdziedāja pie ugunskura kopā ar folkloras kopas dalībniekiem. Neizpalika arī rotaļas un mielošanās ar pīrāgiem, pieaugušie bija parūpējušies par krāsotām olām.
Lai ikvienam no jums šie svētki ir īpaši, pavadot tos mājās ģimenes lokā, baznīcā vai kādā publiskā pasākumā.




