Vakar, 21. martā, Smiltenē vairāki vecāki atkal diskutēja, kādu viņi grib redzēt savu bērnu ideālo skolu. Šī bija otrā tikšanās par tēmu – uz bērnu centrēta skola.
Sandra Pētersone
Jau rakstījām, ka Smiltenes novadā izveidojusies neformāla grupa sešu ģimeņu sastāvā, kuras spriež par ideālās skolas modeli saviem bērniem un ir gatavas līdzdarboties šādas izglītības iestādes izveidošanā un tās ārpusstundu nodarbībās. Vecāki sabiedrības apspriešanai izvirzījuši ideju pārveidot kādu no Smiltenes novada pagastu izglītības iestādēm par vecāku iniciatīvu skolu jeb uz bērnu centrētu skolu.
Var pārņemt vien idejas
interešu izglītībai
Pirmajā sanāksmē marta sākumā jau tika nosaukta konkrēta izglītības iestāde – Bilskas pamatskola. “Negribam dibināt jaunu skolu, jo saprotam, ka tik lielas izmaksas nevaram atļauties,” “Ziemeļlatvijai” atzīst viena no idejas iniciatorēm Smiltenes pagasta iedzīvotāja Līga Krūmiņa-Krīgere, desmit, astoņus un divus gadus vecu bērnu mamma.
Viņa kopā ar domubiedriem saredz reālāku modeli ciešā sadarbībā ar Bilskas pamatskolu, pakāpeniski to veidojot par mūsdienīgu skolu, kas realizē uz bērnu centrētu izglītību, izmantojot uz aktīvu mācīšanos, praktiskiem darbiem un pētījumiem balstītas metodes. Sākums varētu būt pēcpusdienu aktivitātes interešu izglītībā, ko finansētu paši vecāki.
Interešu izglītība Izglītības likumā ir definēta kā personas individuālo izglītības vajadzību un vēlmju īstenošana neatkarīgi no vecuma un iepriekš iegūtās izglītības, un vecāki to saredz kā labu pamatu individuālai pieejai katram bērnam.
Informatīvajā sanāksmē “Uz bērnu centrēta skola” piedalījās arī Bilskas pamatskolas direktore Mārīte Jansone. Viņa gan “Ziemeļlatvijai” uzsver, ka uzreiz neko daudz pamatskolā nav iespējams pārveidot. Primārais izglītojamiem ir apgūt pamatizglītību atbilstoši Izglītības likumam.
M. Jansone pieļauj, ka no vecāku neformālās iniciatīvas grupas iecerēm Bilskas pamatskola varētu pārņemt un ieviest vien dažas ieceres, piemēram, vairāk organizēt praktiskas nodarbības. Ir jau pāris konkrētu ideju par skolas dārza iekopšanu (kaut ko līdzīgu kādreizējiem “lauciņiem”, ko no saviem skolas gadiem atcerēsies vidējā paaudze) un par vasaras skolas rīkošanu.
“Taču visas sanāksmē dzirdētās ieceres nevaram pārņemt un arī ne uzreiz visām klasēm. Ir jāsāk no sākuma. Mūsu pirmsskolas grupiņās skolotājas jau strādā pēc Montesori pedagoģijas metodēm (tas ir reformpedagoģijas virziens, kurā uzmanība tiek vērsta uz bērnu un kurā tiek ņemtas vērā bērna vajadzības – redakcijas piezīme). Ir iestrādes arī mazajās klasēs, kas pirmdienās satiekas rīta aplī, lai izrunātos,” stāsta M. Jansone.
Viņa arī norāda, ka Bilskas pamatskolā jau tagad ir interešu izglītības pulciņi: radošais pulciņš, kurā bērni darina rokdarbus dažādās tehnikās, vizuālais un sporta pulciņš, un mazpulks. Taču skolas direktore šaubās, vai citur novadā dzīvojošie vecāki vedīs savus bērnus uz pulciņiem Bilskas skolā. Piemēram, Smiltenē ir vēl plašākas interešu izglītības iespējas. Savs piedāvājums ir pilsētas mūzikas, mākslas un sporta skolām.
Iecerei jāsakrīt ar
pašvaldības plāniem
Turklāt Bilskas pamatskola ir pašvaldības dibināta iestāde, tāpēc jebkuras izmaiņas izglītībā, kas saistītas ar mācību procesu vai ar interešu izglītību, ir jāsaskaņo ar Smiltenes novada domi.
Jau rakstījām, ka Smiltenes novada vecāku grupas pašreizējā vīzija ir lauku skola uz pašvaldības izglītības iestādes bāzes, kur mācību process notiktu pamīšus ar dažādām aktivitātēm un kur pēc mācību stundu noslēguma audzēkņiem tiktu piedāvāta daudzpusīga interešu izglītība. Iemesls, kāpēc par to šobrīd publiski vēlas runāt viena daļu vecāku, ir Smiltenes pilsētas skolu reforma un jaunas, lielas vidusskolas izveidošana uz to bāzes.
“Ir apsveicami, ka vecāki domā par izglītības lietām,” uzzinot no “Ziemeļlatvijas” par minētajām vecāku grupas aktivitātēm, teic Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Gints Kukainis.
Taču viņš uzsver, – ja vecāki plāno savas idejas sasaistē ar kādu no pašvaldības izglītības iestādēm vai pašvaldībai piederošā ēkā, tad viņiem vispirms ir jārunā ar pašvaldību un jānoskaidro tās attīstības mērķi attiecībā uz minēto skolu un tās ēku. Pagaidām vecāki ar savām idejām pie Smiltenes novada domes vadības nav vērsušies.
Savā ziņā vecāku idejas, ko uzklausīja “Ziemeļlatvija”, ir pat pieteikums alternatīvas skolas izveidošanai nākotnē. Likumā par izglītību, 59. pantā “Izglītības sistēmas finansēšanas avoti” norādīts, ka arī pašvaldības var piedalīties privāto izglītības iestāžu pedagogu darba samaksas finansēšanā. Taču pašas privātās izglītības iestādes finansē to dibinātāji, kas var būt juridiskas vai privātas personas, piemēram, vecāki.
Ja pašvaldībai tiktu izteikts aicinājums piedalīties ar līdzfinansējumu privātskolas darbā, tad vispirms ir jāanalizē šāda plāna plusi un mīnusi, kā arī jābūt zināmai plānotajai naudas plūsmai, kas saistīta ar šādas skolas uzturēšanu un pedagogu atalgojumu, piebilst Smiltenes novada mērs. Arī valsts piedalās privāto izglītības iestāžu pedagogu darba samaksas finansēšanā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, ja šajās izglītības iestādēs tiek īstenotas pirmsskolas izglītības programmas bērniem no piecu gadu vecuma līdz pamatizglītības ieguves uzsākšanai, akreditētas pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmas.
Jau pirmā tikšanās “Uz bērnu centrēta skola” atklāja, ka vismaz daži Smiltenes novadā dzīvojošie vecāki vēlas uz savu bērnu izglītību paskatīties pāri ierastajiem rāmjiem.
Neformālā vecāku grupa turpinās meklēt risinājumu savām iecerēm un aicina viņiem piepulcēties citus interesentus.
VIEDOKĻI
Ilze Vergina, Smiltenes Centra vidusskolas direktore
(I. Verginu konkursa komisija arī izvirzījusi jaunās Smiltenes vidusskolas direktores amatam): – Tās lielākās vecāku bažas, ko es šajā sapulcē jutu, bija par vienas lielas skolas izveidošanu Smiltenē. Jā, tā būs liela skola un, iespējams, ar lielām klasēm. Tāpēc būs ļoti jādomā, kā tādā skolā nepazaudēt individuālu pieeju katram bērnam. Esmu gatava sadarboties ar vecākiem un uzklausīt viņu idejas, kā to labāk izdarīt arī lielā skolā.
Redzu arī, ka no dažu vecāku puses ir pieprasījums pēc alternatīvas skolas, taču tad uzreiz ir jautājums par finansējumu šādas izglītības iestādes uzturēšanai. Jā, piemēram, tuvāk Rīgai dzīvojošie vecāki izvēlas privātskolu, taču viņi arī maksā lielu naudu mēnesī par bērnu izglītošanu šādā skolā. Mūsu novadā risinājums drīzāk varētu būt alternatīvajai izglītībai atbilstošu programmu integrēšana esošajā izglītības sistēmā, un tas varbūt būtu labs risinājums, kā noturēt skolu laukos.
Taču tāda izglītības sistēma, kurā būtu tikai divi līdz trīs skolēni uz vienu skolotāju, var būt tikai privāta iniciatīva ar privātu finansējumu.
Gunta Grigore, Smiltenes novada Izglītības pārvaldes vadītāja: – Vecāku doma ir ļoti laba un atbalstāma, taču to varētu sākt īstenot ar interešu izglītību. Tas varētu notikt uz kādas esošās Smiltenes novada pašvaldības skolas bāzes, skolēniem pēc stundām piedāvājot plašāku interešu izglītību atbilstoši vecāku vēlmēm, ko viņi arī paši finansētu un kurā arī paši varētu līdzdarboties, šādi piedaloties skolas mācību procesā. Savukārt alternatīvas skolas izveidošana ir liels finansiāls slogs vecākiem, sākot
no, minimums, 300 eiro mēnesī. Šaubos, vai Smiltenes novadā ir vecāki, kuri būs par to spējīgi maksāt.
Indra Doršs, smilteniete, piecu bērnu mamma (desmit, astoņi, seši, četri gadi un viens gads), savus bērnus māca mājmācībā – alternatīvā izglītības formā: – Taču, iespējams, ka vienmēr savus bērnus mājās nemācīšu, tāpēc atbalstu alternatīvo izglītību un alternatīvas skolas izveidošanu, un man ir liels prieks, ka par to Smiltenē runā. Es labprāt izvēlētos saviem bērniem šādu skolu, taču tad, ja tā atrastos Smiltenē vai pavisam tuvu tai (viena līdz divu kilometru robežās). Man ir arī svarīgi, kāda tieši būs piedāvātā alternatīvās izglītības programma un tās filozofija. Man ir ļoti tuva doma, ka skolā ir ģimeniska vide un vienā klasē mācās dažādu vecumu grupu bērni, turklāt ne tikai pēc Izglītības un zinātnes ministrijas normatīviem, bet arī to, kā savstarpēji veidot draudzīgas, labas attiecības, kad lielākie palīdz mazākajiem. Manuprāt, mācību programma jāpasniedz bērniem saprotamā, praktiski lietojamā veidā ar spēlēm, skaidrojot, ka matemātiku vajag mācīties, piemēram, tāpēc, lai viņi mācētu veikalā nopirkt saldējumu. Pagaidām savus skolas vecuma bērnus mājās mācu pati. Pēc izglītības neesmu pedagoģe, taču daudzas lietas esmu iemācījusies pašmācības ceļā. Mani bērni ieskaites kārto Trīs pakalnu sākumskolā, un nav tā, kā cilvēki varbūt domā, – ja bērns mācās mājās, tad viņa zināšanu līmenis ir zemāks. Manu bērnu sekmes ir labas, atsevišķos mācību priekšmetos, piemēram, angļu valodā, pat virs vidējā līmeņa. Mani bērni apmeklē arī mākslas un mūzikas skolu, un kontaktu ar vienaudžiem viņiem netrūkst.
Kristaps Strazdiņš, smiltenietis, piecus un vienu gadu vecu bērnu tētis: – Esmu par alternatīvas izglītības ideju, tikai man ir jautājumi par tās īstenošanu, jo pirmajā tikšanās reizē ideja līdz galam netika izstāstīta. Ieguvumu redzu tajā, ka bērns tādā skolā varbūt tik daudz netiktu pakļauts rutīnai gan no skolotāju, gan no vienaudžu puses.
Lāsma Vilkasta, palsmaniete, divu dēlu (pieci un deviņi gadi) mamma: – Šobrīd nevaru pateikt viennozīmīgi “jā” , ka tādā skolā laistu savus dēlus. Negribas ar saviem bērniem būt izmēģinājuma trusītim. Cita lieta, ja tāda skola darbotos jau divus līdz trīs gadus. Man ir arī šaubas par pedagogiem. Idejas, ko Līga (L. Krūmiņa-Krīgere – redakcijas piezīme) stāstīja un prezentēja, ir labas. Taču tā ir alternatīva izglītība ar citām metodēm un citu pieeju, un vai pedagogi, kuri strādājuši citā izglītības sistēmā, spētu pārkvalificēties? Tā ir mana nedrošība, ka tas varētu neizdoties. Tas labais, ko saredzu, ir tas, ka šāda skola ļautu katram bērnam individuāli attīstīties, ļautu ieraudzīt katra bērna talantu.
Anda Dinga, smilteniete, pirmsskolas un sākumskolas skolotāja, divu bērnu (22 un 18 gadi) mamma: – Es esmu par šādu izglītības modeli, ja tas izdodas, kā iecerēts. Pluss ir tas, ka uzsvars vairāk tiek likts uz praktisko dzīves skolu. Tās mums šobrīd pietrūkst visvairāk, jo vairāk ejam uz akadēmisko izglītību (teoriju). Pabeidzot vidusskolu, jauniešiem nav praktiskas ievirzes dzīvē. Arī mani bērni teikuši, ka viņiem pēc skolas pietrūkst tieši praktisko lietu.
