Biruta Spunde, mediķe:
– Noteikti. Kurš pirmais pamodīsies, tas nopērs pārējos ar pūpoliem. Noteikti aizbraukšu uz kapiem, vecākiem nolikšu ziedus. Tad mājās būs pusdienas.
Margita Krišjāne, mājsaimniece:
– Mazlietiņ. Pūpolus palasu, visus ieperu, veselību novēlu, tuviniekus satieku. Ģimenē kopā papusdienojam.
Iveta Ose, mājsaimniece:
– Jā, svinēšu ar kristīgiem draugiem. Esam luterāņu draudzē, un mums būs ģimeņu sadraudzība, par ko es ļoti priecājos. Tāda ir reizi mēnesī. Tagad svētīsim Pūpolsvētdienu.
Pārsla Jansone, Kultūras pārvaldes vadītāja:
– Protams. Kā īsti seni latvieši modīsimies ar pūpoliem. Mani pašu mazu šajā dienā ome pēra ar pūpoliem. Tagad es peru savus bērnus. Viņi to pat gaida. Mums, latviešiem, ir kaut kam jātic, un tas ir viens no rituāliem, kas ļauj domāt, ka mēs būsim veselāki, stiprāki, skaistāki, labāki.
