Pirms kāda laika, piedaloties Valkas iedzīvotāju rosinātajā tikšanās ar novada domes un izpildinstitūciju vadību, man šķita, ka pārāk daudz pašvaldības darbinieki nodarbojas ar pašslavināšanos. Protams, tā nav slikta lieta – sevi slavēt par labi padarītu darbu. Pat latviešiem ir teiciens – kas sunim asti cels, ja ne pats. Taču, ja slavēšana kļūst par ikdienu, tas tiešām jau ir pārāk apnicīgi un maz ticami.
Pēdējos gados novada dome saka, ka viņu mērķis ir vēl vairāk tuvināties vietējai sabiedrībai, kļūstot par iedzīvotājiem draudzīgu pašvaldību.
Tikšanās laikā, turot rokās pēdējo pašvaldības izdoto “Valkas Novada Vēstu” numuru, pilsētā cienījama pensionēta skolotāja norādīja, ka ne jau priekšniekiem, bet pašiem valcēniešiem būtu jāļauj spriest, vai pašvaldība ir draudzīga un pretimnākoša vai tie ir tikai skaisti vārdi. Piekrītu skolotājas sacītajam, jo spriest par to varam tikai mēs paši, kas te mācāmies, dzīvojam, strādājam, audzinām bērnus un mazbērnus, kā arī atpūšamies kultūras un sporta pasākumos.
Nenoliedzami, Valkā tik tiešām ir daudz labu lietu, taču tikpat daudz ir neatrisinātu jautājumu, kas prasās pēc kārtīga darba. Un par šiem darbiem ir jārunā tikpat dedzīgi un skaļi, kā tas tiek darīts par labajiem darbiem un pozitīvajām lietām. Pāršķirstot pašvaldības izdoto izdevumu, kas tiek finansēts no kopējā naudas maka, tātad – no nodokļu maksātāju naudas, nav nevienas rindiņas par problēmām. Nedomāju, ka pašvaldības darbinieka ikdiena ir tikai rozēm kaisīta, ir taču jāsastopas ar problēmsituācijām. Tad kāpēc par to pašvaldības izdevumā nav ne vārda? Ir tikai rakstīts par “uh” un “ah”, bet par ikdienišķām un sadzīviskām lietām – nekā.
