Pārtikas un veterinārā dienesta inspektori marta sākumā konstatējuši 34 jaunus Āfrikas cūku mēra saslimšanas gadījumus mežacūku populācijā Latvijā, tostarp Grundzāles un Brantu pagastos. Dienesta Ziemeļvidzemes pārvaldes vadītājs Mārcis Ulmanis atzīst, ka mēris vēršas plašumā un šī ir slimība, ko nevar izārstēt tik vienkārši kā iesnas. Tas savukārt satraukumu rada cūkkopju vidū.
Santa Sinka
“Dzīvojam milzīgā stresā. Kamēr cūku mēris bija tālu prom no mums, arī satraucāmies, bet ne tā kā šobrīd. Biodrošības pasākumus ievērojam regulāri un jau sen, taču simts procentu drošs nevari būt nekad. Vīrusu, kurš konstatēts mežacūkām, var pārnest ikviens, pietiek, ja pāri pārlaidīsies putns. Pēdējo astoņu mēnešu laikā Latvijā gan nevienai mājas cūkai saslimšanas gadījums nav konstatēts. Ja tā būtu, bail iedomāties, kādas sekas tas atstātu – realizācija būtu jāpārtrauc un iestātos šausmīgi stingras prasības. Praktiski tad saimniecībā būtu jālikvidē cūkas,” stāsta “Veczilākšu” saimnieks Ivo Ruks no Grundzāles pagasta. Viņa saimniecībā tiek audzēti vairāki simti šķirnes cūku.
Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Ziemeļvidzemes pārvaldes vadītājs M. Ulmanis stāsta, kamēr meži būs pilni mežacūkām, jauni Āfrikas cūku mēra saslimšanas gadījumi kļūs tikai vairāk. Tāpēc šobrīd svarīgākais ir pasargāt cūkkopības nozari no šīs sērgas. Potenciālais risks ir augsts. “Lielākā daļa no cūku audzētājiem mūsu inspektorus ir iepazinuši, jo vismaz divas reizes gadā pie tiem viesojamies, līdz ar to zināmas arī prasības, kas jāievēro. Faktiski jebkurš no meža var atnest slimību līdz mājas cūku audzētājiem, tāpēc nevajag pieļaut nepazīstamu cilvēku iekļūšanu saimniecībā. Jāsamazina jebkāda apmeklētāju plūsma. Ziemas apstākļos Āfrikas cūku mēris ir ļoti dzīvotspējīgs. Tie paši mūsu draugi suņi – izskrienas pa mežu un pēc tam atnes infekciju uz māju. Tādi gadījumi Latvijā ir konstatēti iepriekš,” “Ziemeļlatvijai” saka PVD Ziemeļvidzemes pārvaldes vadītājs.
Vēl ir virkne drošības pasākumu, ko ikdienā ievēro cūku audzētāji, lai nepieļautu saslimšanas gadījumus saimniecībās. “To nevar izārstēt tik vienkārši kā iesnas, cūku mēris ir problēma uz vairākiem gadiem. Nedrīkst izturēties vienaldzīgi un ieslīgt rutīnā, prasības ir jāievēro visu laiku, pat ja apkārtnē nav konstatēts neviens gadījums. Latvijā nevienā lielajā saimniecībā līdz šim nav konstatēts Āfrikas cūku mēris, jo saprot, ka cūku audzēšana ir iztikas avots un līdz ar to pastiprināti ievēro biodrošību. To vajadzētu saprast ikvienam. Nedrīkst domāt tikai par sevi un savām divām cūciņām, jādomā par visu nozari kopumā. Tiklīdz tiks konstatēts kaut viens saslimšanas gadījums mājas cūkai tiks noteikti veterinārie ierobežojumi, kas neļaus attīstīties cūkkopības nozarei Latvijā,” atklāj M. Ulmanis.
Kopš 2014. gada vasaras, kad Āfrikas cūku mēris tika konstatēts zemnieku saimniecībā “Dambīši” Ērģemes pagastā, tās saimnieki ar cūkkopību vairs nenodarbojas. “Tas atstāja robu biznesā un joprojām ir emocionāli grūti to visu atminēties. Ar cūkkopību nodarbojāmies padsmit gadus, tolaik mums bija ap 200 cūku. Kad konstatēja mēri, pilnīgi visas nācās likvidēt. Pasargāts no tā nav neviens, lai vai kādus drošības pasākumus ievērotu. Jūtu līdzi citiem cūkkopjiem mūspusē, lai izdodas viņiem šo visu panest. Ja tur vienu cūku, tas nav tik traki, bet ja ir vairāki simti… Es laikam tādu stresu nevarētu izturēt, domājot, vai sērga atnāks vai neatnāks pie mums,” saka “Dambīšu” saimniece Līvija Kreile.
Tas, ka Grundzāles pagastā saslimšana ar Āfrikas cūku mēri vienai mežacūkai konstatēta tikai tagad, nenozīmē, ka slimība tur jau nav bijusi iepriekš. Par to, cik plaši tas izplatās mūspusē, ir relatīvs jēdziens, jo diemžēl ne vienmēr attiecīgajām iestādēm tiek paziņots par šādiem gadījumiem. Cīņa pret Āfrikas cūku mēra izplatību neesot tikai PVD pārziņā, problēma jārisina visiem kopā. Tāpēc PVD aicina iedzīvotājus par katru konstatēto gadījumu ziņot vietējai pašvaldībai vai medību kolektīvam, kas savukārt tālāk informāciju nodos dienesta inspektoriem.
UZZIŅAI
Āfrikas cūku mēra izplatībā liela loma ir cilvēciskajam faktoram
• Iedzīvotājiem, kuri dodas mežā ogot, sēņot un/vai medīt, nepieciešams pēc atgriešanās no meža izmantoto apģērbu tīrīt un mazgāt, īpašu uzmanību pievēršot apaviem un to pazolēm. Apavus vēlams arī dezinficēt. Ja mežā tiek konstatēti dzīvnieku līķi, sevišķi mežacūku, par tiem, atgriežoties mājās, nekavējoties jāinformē Pārtikas un veterinārā dienesta teritoriālā struktūrvienība.
• Medniekiem pēc atgriešanās no medībām nepieciešams nodrošināt, ka medībās izmantotais apģērbs, apavi un inventārs nenonāk kontaktā ar mājas cūkām. Īpaša vērība jāpievērš apaviem, tāpēc tos vēlams dezinficēt. Nekādā gadījumā nedrīkst izbarot mājas cūkām mežacūku izcelsmes atkritumproduktus.
Informācijas avots: Zemkopības ministrijas mājaslapa zm.gov.lv
