Pēc pašu valcēniešu ierosinājuma otrdien Valkas novada domes vadība gandrīz trīs stundu ilgā sarunā atbildēja uz iedzīvotāju jautājumiem. Tie skāra ne tikai gadu gadiem pilsētā visaktuālāko tēmu par komunālajiem pakalpojumiem un rēķiniem, bet arī par Valkā esošo ūdenstilpju stāvokli, vietējā traumpunkta darbu. Cilvēkus interesē kāpēc, iebraucot pilsētā, skatam paveras visnotaļ nepievilcīga aina ar tukšu cisternu rindu uz dzelzceļa sliedēm, kāpēc Valkas kapos svecīšu vakars notiek novembrī un virkne citu jautājumu.
Inga Karpova
Uz tikšanos bija ieradušies vairāk nekā 40 interesentu. Jāteic gan, pārsvarā vecāka gadagājuma cilvēki, gados jauno bija gaužām maz. Taču diskusijas izvērtās visnotaļ spraigas. Tas vien pierāda to, ka pensionāri ir tā pilsētas iedzīvotāju daļa, kuriem nav vienalga, kas notiek viņu dzīvesvietā. Diemžēl uz tikšanos uz rokas pirkstiem varēja saskaitīt valcēniešus aktīvā darbaspējas vecumā, kā arī jaunus cilvēkus.
Lauktehnikā būvēs divus jaunus ražošanas korpusus
Pirms nokļūšanas jautājumu krustugunīs novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis īsumā pastāstīja par galvenajiem darāmajiem darbiem un mērķiem, kurus sev izvirzījusi pašvaldība un neatlaidīgi mēģina sasniegt. Kā pašu pirmo V. A. Krauklis minēja to, ka novada domei jākļūst par iedzīvotājiem draudzīgu pašvaldību. Proti, ienākot novada domē, speciālisti ir laipni un gatavi sniegt atbalstu jautājumu kārtošanā. Turklāt pēdējo gadu laikā novada dome cenšas strādāt tā, lai Valkā būtu labāka dzīve visu paaudžu cilvēkiem nekā, piemēram, Rīgā. Pašvaldības vadītājs uzskata, ka daudzās jomās tas tā jau esot, bet vēl daudzas lietas gaida uzlabojumus. Kā prioritāti V. A. Krauklis minēja izglītības pieejamību visām vecuma grupām, milzīgos ieguldījumus izglītībā, kā arī pievilcīgos un mūsdienīgos pilsētas bērnudārzus. Viņš stāsta, ka turpmāko divu gadu laikā jaunā topošā apvienotā Valkas vidusskola saņems vairāk nekā miljons eiro. Pašvaldības mērķis ir radīt labāko un konkurētspējīgāko mācību iestādi Vidzemē. Turklāt Valka ir viena no retajām Latvijas pašvaldībām, kur gandrīz katru nedēļas nogali notiek pa kādam kultūras vai sporta pasākumam.
Kā otru svarīgāko uzdevumu V. A. Krauklis minēja jaunu darbavietu radīšanu. Pašlaik pašvaldībai tas ir vissāpīgākais jautājums, tāpēc jau zināms, ka tuvāko divu gadu laikā pilsētas Lauktehnikas rajonā tiks nojauktas divas jau savu laiku nokalpojušas dzīvojamās ēkas. To vietā pašvaldība būvēs divus jaunus mūsdienīgus ražošanas korpusus. Jau zināms, ka jauns ražošanas korpuss taps arī bijušā ķieģeļcepļa teritorijā Raiņa ielā. Ja visi plāni īstenosies, tad jaunajos uzņēmumos būs nodarbināti vismaz 80 strādājošie. V. A. Krauklis aicināja valcēniešus būs nedaudz tolerantākiem un neuzskatīt, ka jaunu alkoholisko dzērienu veikalu atvēšana, ko iecerējuši veikt igauņu uzņēmēji, veicinās vietējo nodzirdīšanu. Pašvaldības vadītājs uzskata, ka abu kaimiņvalstu atšķirīgās nodokļu politikas dēļ šī ir iespēja, kura ir jāizmanto. Turklāt jaunatvērtajos veikalos strādās vietējie, kuri iegūs darbu maksās arī nodokļus. V. A. Krauklis atgādina, ka būtisku pašvaldības budžetu ienākumu daļu veido iedzīvotāju maksātais ienākumu nodoklis.
Kā trešo svarīgāko virzienu V. A. Krauklis uzskata vietējā tūrisma potenciāla izmantošanu. Strādājot šajā virzienā, ir nodibināti kontakti ar Sangastes pili, kas atrodas Valgas apriņķī. Prakse pierādījusi, ka ārzemniekiem šķiet pievilcīga vietējā daba, arī Gauja, tāpēc pašvaldībai vairāk jādomā par iespēju tūrisma infrastruktūru. Kā vienu no būtiskākajiem ieguvumiem V. A Krauklis minēja Valkas un Valgas pilsētas kopējā centra izveidi, kas tiks paveikta divu gadu laikā. Sākotnēji novada dome bija iecerējusi šim mērķim no ES fondiem iegūt septiņus miljonus eiro, bet arī jau apsolītie trīs miljoni eiro ir nozīmīga uzvara. Pašlaik līdz jūnijam notiek pašvaldības izsludinātais starptautiskais arhitektu konkurss ar balvu fondu – 20 tūkstoši eiro.
Diemžēl kā vienu no neatrisināmiem jautājumiem V. A. Krauklis minēja nodrošinājumu ar medicīniskiem pakalpojumiem. Lai gan Valkas poliklīnikā katru mēnesi ir pieejamam medicīniskā komisija, kā arī pacientus pieņem vairāk Vidzemes slimnīcas speciālistu, ir arī mediķi, kas Valkā ierodas no Balviem, tomēr aktuālais jautājums par valcēniešu iespēju saņemt pakalpojumus netālajā Valgas slimnīcā Šis jautājums jau kuro reizi atkal ir iestrēdzis valdības kabinetos Rīgā un Tallinā.
Novada iedzīvotājiem tikpat svarīga lieta kā medicīna ir arī sociālā aizsardzība. V. A. Krauklis stāsta, ka katru gadu pašvaldība novada sociālās aprūpes namā iegulda ievērojamus budžeta līdzekļus. Gadu gaitā pierādīsies, ka šī iestāde ir akūti nepieciešama, jo arvien vairāk te uzturas iemītnieki, kas vairs paši nevar par sevi parūpēties un guļ gultā. Turklāt šogad novada domes Sociālajam dienestam ir piešķirti līdzekļi, lai šajā struktūrvienībā darbu uzsāktu psihologs. “Ziemeļlatvija” noskaidroja, ka ģimenes psihoterapeite Dace Gailīte no Smiltenes uz 0,7 darba slodzi sāks strādāt 1. maijā. Novada domes Sociālā dienesta vadītāja Natālija Dubrovska stāsta, ka līdz šim D. Purvlīce Valkā sniedza konsultācijas vardarbībā cietušiem bērniem un pilngadīgām personām, kā arī pašiem vardarbības veicējiem. Šos pakalpojumus apmaksā no valsts budžeta.
V. A. Krauklis atzīst, ka joprojām viens no smagākajiem neatrisināmajiem jautājumiem ir daudzdzīvokļu namu siltināšana un iekšpagalmu sakārtošana. Pašlaik rindā uz māju siltināšanu gaida seši nami, kuriem ir jau sagatavoti visi nepieciešamie dokumenti. Kas attiecas uz iekšpagalmiem, pašvaldības vadītājs neredz iespēju tuvāko gadu laikā tos savest kārtībā, jo šādiem mērķiem nav paredzēti ne Eiropas fondu ne arī kādu citu finanšu instrumentu finansējums. Jāiztiek vien ar pašvaldības budžeta līdzekļiem, arī pašu iedzīvotāju vēlmi ne tikai atbalstīt projektus, bet pašiem iesaistīties arī finansiāli, taču prakse rāda, ka tas ne vienmēr izdodas. Pašvaldība veikusi aprēķinus, ka viena iekšpagalma sakārtošanai nepieciešami vismaz 50 tūkstoši eiro. Šogad arī Lugažu laukuma sakārtošanai netiks tērēts ne cents, jo pašvaldība par prioritāti uzskata tehnisko projektu izstrādi ceļa Valmiera – Valka posma, sākot no Indrāniem līdz pat Rīgas ielas aplim, sakārtošanai. Iecerēts, ka, iebraucot Valkā no Valmieras puses, beidzot varēs justies kā Eiropā, jo šajā ar briesmīgām bedrēm izraibinātajā ceļa posmā beidzot būs jauns asfalts, ierīkotas visas apakšzemes komunikācijas, arī gājēju ietves, kuras tagad nav, un mūsdienīgs apgaismojums. Lai šos vērienīgos darbus varētu paveikt, novada domei ir izdevies iegūt līdzekļus arī no valsts.
Kaut kam naudas pietiks,
kaut kam – nē
Noklausoties novada domes amatpersonu sniegtās atbildes uz iedzīvotāju uzdotajiem jautājumiem, diemžēl jāsecina, ka virknei problēmu atrisinājuma kādu laiku nebūs, jo tam pašvaldībai trūkst naudas. Vienīgais mierinājums ir tas, ka, iegūstot ES finansējumu vai valsts budžeta līdzekļus, tuvāko gadu laikā pilsētas infrastruktūrā notiks vairāki būtiski uzlabojumi.
Daudz mazāk pozitīvisma un optimisma bija iedzīvotājos, kuri stāstīja par savām problēmām, ko nevar atrisināt vai izjūt pašvaldības institūciju vienaldzību vai pat nolaidību.
Tikšanās laikā pirmais jautājumu uzdeva valcēnietis Vilis Poga. Viņš uzskata, ka Valkā katastrofālā stāvoklī ir pilsētas teritorijā esošie dīķi, arī Pedeles upe un Varžupīte. Pensionārs uzskata, ka ūdenstilpju krasti netiek pienācīgi pļauti, kā arī netiek aizvākti nokritušie nokaltušie koki. Pavasaros ūdens ir ļoti duļķains, tāpēc viņš nebrīnās par igauņu pārmetumiem latviešiem, ka no Valkas uz Valgu tek netīrs ūdens. Agrāk daudzviet pilsētā pie ūdenstilpēm bija soliņi, kur atpūsties, tagad tādi ir tikai pie Rūjienas ielas mikrorajona dīķiem. V. A. Krauklis atzina, ka šī tik tiešām ir liela problēma, taču to novērst var tikai pakāpeniski. Viņš uzskata, ka katru gadu pašvaldība iespēju robežās cenšas sakārtot teritoriju ap ūdenstilpēm, kaut vai tikai to regulāri appļaujot. Novada domes izpilddirektors Aivars Cekuls sola, ka aprīlī Lielās talkas laikā kāda daļa strādnieku rosīsies pie Varžupītes, kas atrodas netālu no ceļa Smiltene – Valka. Kas attiecas uz vismaz viena dīķa iztīrīšanu, aprēķini liecina, ka tam nepieciešami vismaz 20 tūkstoši eiro. Pašlaik tādas iespējas pašvaldībai neesot.
Savukārt bijušo skolotāju Mirdzu Briedi satrauc, ka iebraucot Valkā jau ilgāku laiku uz dzelzceļa sliedēm redzama cisternu vai tukšu vagonu rinda. Valcēnieti interesē, kam tas ir izdevīgi, gandrīz pilsētas centrā turēt dzelzceļa ritošo sastāvu. Sniedzot atbildi uz šo jautājumu, V. A. Krauklis atgādina, ka šīs cisternas ir tīras un izmazgātas. Tātad – apkārtējai videi un cilvēku veselībai ir nekaitīgas. Tās uzglabā un apsargā bijusī naftas bāze. Firma, kam pieder šīs cisternas, par šo pakalpojumu maksā. Tātad kāds šādā veidā nopelna sev iztikšanu. Pašvaldības vadītājs aicināja iedzīvotājus būt saprotošiem un atcerēties, ka katri centieni vietējiem nopelnīt iztiku ir atbalstāma lieta.
Merķeļa ielas 23. mājas iedzīvotāja Maija Puķīte interesējās, cik tālu pavirzījies jautājums par Merķeļa un Poruka ielas sakārtošanu. Turklāt Merķeļa ielas 23. nama pagalms jau vairākus gadus atgādina dubļu vannu, mājas pamati mirkst ūdenī, pagrabi applūst, taču risinājuma joprojām nav. Ja māja ir atjaunota un siltināta, pagalms ir briesmīgā stāvoklī. Novada domes amatpersonas skaidro, ka vispirms šajās ielās tiks sakārtotas pazemes komunikācijas, proti – ieliktas jaunas caurules, un tikai tad uzliets asfalts. A. Cekuls informē, ka Poruka ielā jaunu kanalizācijas cauruļu ierīkošana tiks finansēta par ES līdzekļiem. Pašvaldība gatavo šo ielu tehnisko projektu, lai, visticamāk, 2017. un 2018. gadā beidzot varētu uzsākt iecerētos darbus. Savukārt šovasar pilnībā ar visu pazemes komunikāciju ierīkošanu un ielas noasfaltēšanu pilsētā tiks sakārtota Viestura iela. Tas izmaksās vismaz 300 tūkstošus eiro. Kas attiecas uz Merķeļa ielas 23. nama pagalmu, šo jautājumu risinās tad, kad notiks iepriekšminēto ielu sakārtošana.
Valcēnieti Juri Strazdiņu interesēja, kas gaidāms ar bijušā meliorācijas rajona daudzstāvu mājām un diviem graustiem, kas atrodas pašā ielas malā. V. A. Krauklis skaidro, ka attiecībā uz graustiem pašvaldībai ir iecere, kas saistīta ar divu zvaigžņu viesnīcas izveidi. Pirms kāda laika novada dome ir nosūtījusi vēstuli Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai ar lūgumu izskatīt iespēju pašvaldībai iesaistīties šādā uzņēmējdarbības formā, taču atbilde vēl nav saņemta. Kas attiecas uz daudzdzīvokļu mājām, kuras ir iekonservētas, tām pirms vairākiem gadiem ar ES finansējumu ielika jaunus plastikāta logus, durvis, kā arī salaboja jumtus, pagaidām nekas netiks darīts. Taču, kā uzsvēra V. A. Krauklis, labi, ka mājas neiet postā.
Vairāki pilsētas iedzīvotāji interesējās, kādi ir iedzīvotāju aptaujas rezultāti par koku izciršanu pilsētas teritorijā. Rezultāti liecina, ka iedzīvotāji ir vienisprātis ar pašvaldību, ka pakāpeniski vajadzētu tikt vaļā no invazīvas sliktas sugas koka – ošlapu kļavas. Taču kamēr nebūs skaidrības, ka katra nocirstā koka vietā pašvaldība varēs iestādīt jaunu liepu, tikmēr nekas nenotiks.
Valcēnieši interesējās, kādā veidā varēs pasūtīt saviem īpašumiem numuru un ielu zīmes, kā to paredz novada domes jaunie noteikumi “Par ielu nosaukumu zīmju un norāžu izvietošanu Valkas novadā”. Novada domes izpilddirektora vietnieks Guntis Bašķis aicina šajā jautājumā vērsties pie viņa personīgi, jo viņa rīcībā ir pieejama informācija par firmām gan tuvākā, gan tālākā apkārtnē, kas nodarbojas ar šo rūpalu. Viņš stāsta, ka drīzumā šo pakalpojumu varēs saņemt arī Valkā, Rīgas ielā 22, 3. stāvā, kur darbosies datordizainers Dainis Saulītis.
Jaunāko tautas sapulces apmeklētāju Ievu Bērziņu, kura mājās audzina deviņus mēnešus vecu mazuli, satrauca vairākas problēmas, Proti, viņa ar ģimeni dzīvo Rūjienas ielas 6. nama 1. stāvā. Mazulis regulāri slimo, jo dzīvoklis ir vēss. Jaunā māmiņa nesaprot, kāpēc katru mēnesi par komunālajiem pakalpojumiem ir jāatdod 200 eiro, bet mājoklis tāpat ir vēss. Arī mājas pagalms ziemā ar bērna ratiem praktiski ir neizbraucams. Valcēniete uzskata, ka Valkā pieejamais neatliekamās palīdzības punkts īsti neatbilst savam statusam, jo viņa piedzīvojusi nepatīkamu gadījumu saistībā ar palīdzības atteikšanu mazulim, kuram ēdiena maiņas dēļ bija vēdera problēmas. Mediķi ieteikuši jaunajai māmiņai ar bērnu pašai doties uz Valmieras slimnīcu.
Atbildot uz šiem jautājumiem, kas attiecas uz medicīnas pakalpojumu pieejamību, V. A. Krauklis aicināja iedzīvotājus šādos gadījumos noteikti vērsties pašvaldībā un izstāstīt savu problēmu. Jau kādu laiku novada domē aktīvi strādājot Sabiedrības veselības organizatore Edīte Balode, kuras pienākumos ir atrisināt šīs situācijas. Turklāt novada dome joprojām ir viena no SIA “Valmieras slimnīca” kapitāldaļu turētājām, tāpēc ir tiesīga ietekmēt situācijas uzlabojumu. V. A Krauklis atcerējās, ka pirms kāda laika Valkas traumpunktā bija problēmas saistībā ar nelielu brūču, piemēram, pirksta sašūšanu. Mediķi šeit uz vietas to attiecās darīt, taču nu šis jautājums ir atrisināts par labu pacientiem.
Kas attiecas uz siltuma mērījumiem dzīvokļos, SIA “Valkas namsaimnieks” valdes loceklis Ivo Meļķis skaidro, ka pats personīgi šajā dzīvoklī piedalījies temperatūras mērīšanas procesā. Mērījumi uzrādījuši, ka vidējā temperatūra ir plus 20 līdz 21 grāds. I. Meļķis atgādina, ka pirmo stāvu dzīvokļos vienmēr būs vēsāka grīda. Lai situāciju uzlabotu, ir jāsiltina visa māja, taču šī konkrētā nama iedzīvotāji vēl nav izteikuši vēlmi par mājas renovāciju.
Svecīšu vakaru vēlas oktobrī
Pensionētā skolotāja Vitālija Voliņa interesējās, kad tad īsti ir svecīšu vakars Valkas kapos. Daudzi negrib, lai tas ir novembrī. Vairums pensionāru uzskata, ka svecīšu vakaram jābūt oktobra pirmajā sestdienā, kā tas jau bija noteikts iepriekšējos gados. V. A. Krauklis skaidro, ka tas saistīts ar pašvaldības vēlmi neķildoties ar vietējo draudzi. Pēc draudzes ieskatiem Mirušo piemiņas diena jeb Svecīšu vakars ir īpaša svētku diena, kas ieviesta kristīgajā baznīcā. Šajā dienā ikviens aicināts īpaši atcerēties un Dieva priekšā pieminēt savus aizgājējus. Šī Mūžības svētdiena noteikta baznīcas gada pēdējā svētdienā pirms Adventes laika sākuma. Izrādās, ka tam iebilst vairums valcēniešu, jo latviešiem novembris jau ir veļu laiks un tad mirušos nevajag traucēt, tāpēc vislabākais laiks, lai pieminētu savus mīļos aizgājējus, ir oktobris, kad dārzos vēl zied rudens puķes, uz kapiem ved rudens lapu izgaismots ceļš un ir patīkami laikapstākļi. Valcēniete Aina Vilka atcerējās, ka pirms vairākiem gadiem, strādājot Valkas slimnīcā, organizēja parakstu vākšanu par to, lai svecīšu vakars būtu oktobrī. Taču vietējā draudze to neesot ņēmusi vērā. Atnākušie atgādināja, ka aizvadītajā gadā svecīšu vakars notika 3. oktobrī, dienā, kad Valkā norisinājās Vispasaules valcēniešu saiets. Joprojām daudziem atmiņā ir jaukais un siltais oktobra vakars, kuru izgaismoja kapos tuvinieku sadegtās piemiņas svecītes. V. A. Krauklis atnākušajiem solīja noskaidrot šo jautājumu un rast risinājumu, kas apmierinātu iedzīvotājus.
