Vairāk nekā 60 Smiltenes novada pirmsskolas pedagogu aizvadītajā nedēļā braukāja uz Smiltenes bērnudārzu “Pīlādzītis”, lai piedalītos kursos. Tie skolotāju vidū ir augsti vērtēti, jo nodarbības vadīja viena no zinošākajām, pieredzes bagātākajām un talantīgākajām skolotājām Latvijā un desmit metodisko krājumu autore Baiba Brice.
Santa Sinka
Kursos “Svētku organizēšana pirmsskolā” uzsvars tika likts uz praktiskām nodarbībām un reāliem piemēriem, iedrošinot audzinātājas jauniem izaicinājumiem “Kursi ilga četras dienas, katrai grupai divas. Pirmsskolas pedagogu Smiltenes novadā ir ļoti daudz, mēs esam viena no lielākajām metodiskām apvienībām novadā cilvēku skaita ziņā. Pirmsskolas skolotāju darba specifika ir tāda, ka mēs nekad visi kopā nevaram satikties, jo bērnudārzs ir atvērts visu cauru gadu no rīta līdz pat vakaram. Mums nav iespēju kā, piemēram, ģeogrāfijas skolotājiem, kuri no rīta vai pusdienlaikā novada stundas skolā un pēcpusdienā satiekas, lai izrunātu visus jautājumus. Metodiskajās dienās braukājam pa novadu, vērojam nodarbības, dalāmies pieredzē, bet vienmēr var aizbraukt tikai daži. Kursi ir tā retā reize, kad satiekas, ja ne visi, tad vismaz puse no visiem novada pirmsskolas pedagogiem,” stāsta bērnudārza “Pīlādzītis” vadītāja Santa Rudzīte, kura ir šo kursu iniciatore.
Vispirms jau tā esot iespēja pabūt kopā, aprunāties, dalīties iespaidos, izrunāt ikdienišķās problēmas, tomēr galvenokārt skolotāji no visa novada ieradušies, lai šajās dienās satiktu sirds gudru pedagogu – Talsu pirmsskolas izglītības “Pīlādzītis” mūzikas skolotāju B. Brici.
Daudz vērtīga divās dienās
“Domāju, ka šis talants un darbaspējas Baibai Bricei ir zvaigznēs ierakstīts. Viņa ir pedagogs no matu galiņiem līdz papēžiem, to es varu pavisam droši apgalvot. Šogad semināru atmaksā Smiltenes novada dome, bet mums bija tā iespēja atrast īsto cilvēku. Baiba Brice ir tik laba, ka grēks viņu neizvēlēties. Šajās dienās bija iespēja dzirdēt aktuālo šobrīd un uzzināt pamatlietas, ko vajadzētu ņemt vērā svinot svētkus bērnudārzos,” teic S. Rudzīte.
Šajā reizē pasniedzējas galvenais uzdevums bija pastāstīt kā noorganizēt skaistus svētkus bērnudārzā audzēkņiem un viņu vecākiem, kā to darīt un kāpēc, kā atrast prioritātes – vai svarīgāks ir mazais cilvēciņš vai pieaugušie. “Tas bija pamatuzdevums. Svētki bērnudārzā ir svarīgi. Tas prasa milzīgu darbu no pedagogiem, bērniem, tāpat no vecākiem laiku atnākt paskatīties, piedalīties, darināt tērpus. Nevieni svētki nav bez darba, tāpat kā neviena svētdiena nav bez darba. Tas ir noteikta laika posma rezumējums, kad bērni parāda vecākiem, ko iemācījušies. Taču svētku virsuzdevums ir bērnu estētiskā audzināšana, tātad mēs mācām skatuves kultūru, uzstāšanās kultūru, uzvedību, ģērbšanās kultūru gan ar savu paraugu, gan viņus pucējot, gan arī darinot telpu noformējumu,” “Ziemeļlatvijai” stāsta B. Brice.
Jābūt kā piedzīvojumam,
nevis mokām
Viņa akcentē, ka nevajag pārspīlēt ar pompozitāti pasākumos, bet svinēt svētkus tādēļ, ka sirdī ir prieks, un ar to iepriecināt citus. Svētkus nevajag pārvērst par moku sadaļu, kurā bērns tiek dresēts, lai spīdoši iemācītos uzdevumus. Tādā gadījumā, kad būs jāuzstājas, bērnam acīs vairs nebūs mirdzums, jo būs nomocījies. “Diemžēl vienai daļai bērnu tas ir pierādījies. Tad, kad viņš sāk iet skolā un būtu jāiestājas kādā pulciņā, lai attīstītu savas spējas, bērns vairs to negrib darīt. Korī nevēlas dziedāt, dejot arī ne, jo zina, cik tas ir grūti un kādu darbu no viņa tas prasa. Tas ir ļoti skumji. Man gribas cerēt, ka lielie mēģinājumi un dresūra Latvijā iet mazumā,” atklāj Talsu pirmsskolas izglītības iestādes pedagoģe.
Tāpēc ir svarīgi labāk parādīt maz, bet labi, nekā pārspīlēt. Tikpat būtiski ir pārsteiguma momenti bērniem, kas viņus iepriecina un vienlaikus ir interesanti arī skatītājiem. Vienmēr, rīkojot svētkus bērniem, jāatceras, ka viņš tajos ir galvenais, lai tie ir kā piedzīvojums.
“Pats labākais, kas vien var būt, ir tas, ko man pateica mūzikas skolotāja, ka viņa jau vakar nodarbību laikā paņēmusi trīs labas lietas no kursiem. Svarīgi ir likt zināšanas lietā uzreiz, jo pēc pusgada jau tās būs tikai lietas uz papīra. Šai pasniedzējai ir konkrētas idejas, rotaļas, kas jāatceras un jāizmanto. Prieks, ka skolotājas to dara,” gandarīta ir Smiltenes bērnudārza vadītāja.
VIEDOKĻI
Par semināra lietderīgumu un nepieciešamību
Līga Korica, Grundzāles pamatskolas pirmsskolas izglītības skolotāja:
– Tā kā esmu pirmo reizi kursos pie pasniedzējas Baibas Brices, man bija ļoti interesanti. Kolēģītes iepriekš izstāstīja, cik jauki un interesanti pagājušajā gadā bijuši kursi, tikai par citu tēmu. Tāpēc šogad atbraucām visas trīs. Šajās divās dienās esmu ieguvusi daudz zināšanu, ko noteikti izmantošu darbā ar bērniem. Jūtams pacilājums un visu šeit dzirdēto gribas izmēģināt grupiņā. Cenšamies melodijas atcerēties, kaut ko pierakstīt. Gribas, lai arī Grundzāles bērniem tiek tas jautrums, kas mums ir šeit kuros. Jo jautrāks būs process, jo arī bērniem būs vieglāk iemācīties.
Baiba Brice strādā lielā bērnudārzā, kur ir senas svētku svinēšanas tradīcijas. Mēs varbūt tik daudz nesvinam, toties katriem svētkiem, ko rīkojam, varam aizgūt ko jaunu – gan no organizatoriskajām lietām, gan noformēšanas. Mums izstāstīja arī par dažiem paņēmieniem, kā veiksmīgāk atraisīt un iesaistīt pasākumu norisē tādus bērnus, kuri nelabprāt to dara. Turpmāk noteikti vajadzētu domāt vēl par šādiem semināriem, jo pirmsskolas skolotājiem tādi ir vērtīgi.
Gunta Mežule, Smiltenes bērnudārza “Pīlādzītis” Zaķēnu grupas audzinātāja:
– Tad, ja kursus vada cilvēks, kurš pats strādā ar bērniem, tie ir ļoti vērtīgi. Un tādi šoreiz bija kursi par svētku organizēšanu pirmsskolā. Citreiz iegadās, ka atbrauc teorētiķis, taču teoriju var izlasīt grāmatās. Nevienā citā profesijā nav tik bieži jāiziet kursi kā pedagogiem – ik pa trijiem gadiem. Apsveicami jau ir tas, ka viss notiek šeit uz vietas “Pīlādzītī” un nav jābrauc uz Rīgu, jātērē laiks. Pērn arī piedalījos Baibas Brices vadītajā seminārā, tad pirmo reizi atļāvos pieiet pie pedagoga un pateikt – pirmo reizi tu jūti, ka tas ir pa īstam. Tā nav teorija, bet praktiski piemēri. Jūs jau redzējāt, cik mēs, pedagogi, bijām atraisīti rotaļās, uz kādu mirkli atgriežoties savā bērnībā.
Protams, daudz ko no stāstītā un rādītā mēs jau darām, bet šī atkal ir cita pieredze. Domāju, ka svētku rīkošanas ziņā “Pīlādzītī” mēs esam virsotnē, jo tradīcijas mums ir ārkārtīgi labas un stipras vēl no “Vālodzītes” laikiem. Patīkami apzināties un gūt apstiprinājumu, ka arī citur tā notiek – tiek svinēta Mātes diena, valsts svētki, latviešu tautas svētki, Ziemassvētki, kā arī šajos pasākumos tiek iesaistīti bērnu vecāki.
