Pasažieri autobusos
maz lieto drošības jostas Valgas apriņķa laikraksta “Valgamaalane” redaktors Jāns Raps stāsta, ka šī nedēļa aizritējusi Igaunijas 98. dzimšanas dienas noskaņā, tāpēc kolēģi visvairāk rakstījuši par tēmām, kas saistītas ar šo notikumu.Taču pēdējā laika asākais aprakstītais temats saistīts ar trijiem ceļu satiksmes negadījumiem Igaunijā, kuros smagas traumas ieguvuši sabiedriskā transporta pasažieri. Problēma ir ne tikai jautājums par slidenajiem ceļiem un nepastāvīgajiem laika apstākļiem, bet arī tas, ka pasažieri sabiedriskajā transportā nelieto drošības jostas. Aizvadītajā gadā veiktajā aptaujā noskaidrots, ka Igaunijā 89 procenti iedzīvotāju zina, ka jostas ir jālieto ne tikai personīgajos transportlīdzekļos, bet arī sabiedriskajā transportā. Taču realitāte ir pavisam neiepriecinoša. Aptaujā noskaidrojies, ka tikai 23 procenti sabiedriskā transporta pasažieri lieto jostas. Kaimiņu laikraksta reportieris iztaujājis kādu sievieti, kura regulāri ar autobusu brauc maršrutā Terva – Valga. Viņa vēlējusies autobusā piesprādzēties ar drošības jostu, taču tā nav darbojusies. Noteikumi paredz, ka par drošības jostu tehnisko stāvokli un to, vai pasažieri tās lieto, atbildīgs ir autobusa šoferis. Taču tajā reizē, kas sieviete braukusi ar autobusu, bijuši slikti laikapstākļi un slidens ceļš, tāpēc viņa nav vērsusies pie vadītāja ar domu, lai nenovērstu viņa uzmanību. Savukārt Igaunijas likumsargi noskaidrojuši, ka itin bieži autobusos tiek sabojāts drošības jostu mehānisms. Šiem nelāgajiem paradumiem tiek izmantoti asi priekšmeti, piemēram, spraužamadatas.Igaunijas kolēgi cer, ka pēc šīm smagajām autobusa avārijām, kas notikušas uz Igaunijas ceļiem, būs mācība visiem pasažieriem, un turpmāk jostas tiks lietotas arī lielajos autobusos.
Politikas ķīlnieki – sportisti no Krievijas“Valgamaalane” noskaidrojusi un par to rakstījusi, ka aizvadītajā gadā Valgas apriņķī pieaudzis tūristu skaits no citām Igaunijas vietām. Lielākās tūrisma firmas atklājušas, ka Valgas apriņķi, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pērn vietējie tūristi apmeklējuši par septiņiem procentiem vairāk. Statistikas dati atklāj, ka situācija ar tūristiem no Latvijas nav nemaz tik iepriecinoša. J. Raps pieļauj, ka, iespējams, tas saistīts ar cenu atšķirību un dārdzību vai arī ar to, ka latvieši labprāt apmeklē tūrisma objektus savā valstī. Mūsdienās tā ir izplatīta tendence, ka iedzīvotāji sāk apzināties, ka pašiem savā valstī ir daudz interesantu vietu, kuras būtu vērts apskatīt kopā ar savu ģimeni. Diemžēl politiskā situācija ietekmējusi Krievijas tūristu vēlmi un iespējas apmeklēt Igauniju. Dati liecina, ka pērn krievu tūristu skaits samazinājies par 40 procentiem. J. Raps uzskata, ka par šīs politikas ķīlniekiem kļuvuši Krievijas sportisti, kuri labprāt brauca uz Otepē mūsdienīgajām sporta bāzēm.
Slēdz mazās pasta nodaļasJ. Raps atklāj, ka pēdējā laikā apriņķa ciematos tiek slēgtas pasta nodaļas. Jau zināms, ka martā slēgs pasta durvis Puka ciemā. Taču šai problēmai ir rasts risinājums. J. Raps uzskata, ka tas arī ir apsveicami. Piemēram, Puka ciema iedzīvotāji pasta pakalpojumus varēs saņemt vietējā bibliotēkā. Tās vadītāja “Valgamaalane” korespondentam atzinusi, ka pirmajā laikā viņai šī lieta neies tik ātri, taču ar laiku viss ieies savās sliedēs. Savukārt citos lauku ciemos pasta pakalpojumus varēs saņemt vietējos veikalos.
