Piedaloties dažādos pašvaldības rīkotajos pasākumos un runājoties ar draugiem un radiem no citām Latvijas vietām, itin bieži nākas dzirdēt jūsmojam par Valkas un Valgas unikalitāti. Raugoties no malas, visticamāk, tā arī ir, bet, dzīvojot tepat uz vietas, tas nemaz tā nešķiet. Varbūt tāpēc, ka tā ir parasta lieta, ka pēc divreiz lētākas maltās kafijas un piena produktiem dodamies uz Igauniju, bet gaļu iegādājamies Valkas veikalos. Tas tiešām nav nekas īpašs, tā ir mūsu ikdiena. Taču pēdējā laikā sevi pieķeru pie domas, ka tiešām liktenis man lēmis dzīvot unikālā vietā. Jūs smiesities, ka ar noteiktu vecumu ik pa laikam cilvēks piedzīvo smeldzīgu un apcerīgu noskaņojumu. Varbūt, nestrīdēšos. Tomēr, uzzinot, ka pavisam drīz Valkā un Valgā uzsāksies tik tiešām vēl līdz šim nebijis unikāls Eiropas naudas finansēts projekts, ar nepacietību gaidu galarezultātu. Ceru, ka to gaida daudzi līdzcilvēki, jo projekta rezultātā abas kaimiņpilsētas iegūs vienotu centru, kas ļaus iedzīvotājiem pārvietoties pa promenādi, sākot no luterāņu baznīcas Valkas pusē līdz pat baznīcai Valgas pusē. Beidzot arī pie mums būs kā citās smukās Latvijas pilsētās, piemēram, Cēsīs un Liepājā, būs gājēju iela. Stāstot par šo projektu savai jaunajai paaudzei, viņiem arī tas šķita forši. Izrādās, tā nemaz nav, ka mūsdienu pusaudžiem interesē tikai savas lietas. Viņiem ir svarīgi, tikai raugoties no sava vecuma pozīcijām, kā izskatās dzimtā vieta un ko te var darīt Bieži vien mani pusaudži un viņu draugi sūkstās, ka Valkā nav ne picērijas, ne arī vietas, kur apēst vrapu, kebabu vai hotdogu. Tā tas tiešām arī ir, tāpēc bieži vien viņi dodas pāri robežai uz igauņu picēriju un hesburgeru tirgotavu. Zinot un redzot, kā veicas divām jaunajām ēstuvēm, kas durvis vērušas aizvadītā gada beigās, ceru, ka varbūt kāds sadūšosies atvērt arī šāda tipa sabiedriskās ēdināšanas iestādi. Turēsim īkšķus!
