Blomes tautas nams tiek apdzīvots teju katru dienu, dodot iespēju iedzīvotājiem apgūt aizvien jaunas prasmes. Tikpat čakli kā pašdarbnieki apmeklē mēģinājumus, ne tikai vietējās iedzīvotājas, bet arī sievietes no apkārtējiem pagastiem, Smiltenes un pat attālākām vietām brauc uz Blomes tautas namu, lai adītu, tamborētu, austu, pītu grozus. Jaunums ir Vidzemes tautisko kreklu darināšana.
Latvijas Nacionālais kultūras centrs ceļā uz Latvijas simtgadi 2018. gadā īsteno projektu “Katram savu tautas tērpu”, kura mērķis ir stāstīt par latviešu tautas tērpa izcelšanos, komplektēšanas un valkāšanas tradīcijām. Novados sākušās apmācības, kuru ietvaros ikvienam interesentam būs iespēja izšūt tautisko kreklu. Pirmajā mirklī šķiet, ka Blomes tautas nams iesaistās projektā, tomēr tā nav.
Izjuta iekšēju nepieciešamību“Mēs neesam studija, tautisko kreklu un tērpu darināšana ir mūsu pašu iniciatīva un mēs to darām brīvprātīgi. No sīkajiem darbiņiem pamazām augam kam lielākam, un tas ir tautas tērps. Izjūtam sevī nepieciešamību to darīt. Pati jaunībā daudz nodarbojos ar rokdarbiem – bērniem šuvu drēbes, adīju, tamborēju. Dzīvē bija periods, kad neko tādu negribējās darīt, bet tagad ir citādi – vēlos atstāt saviem bērniem ko vairāk,” teic Blomes tautas nama vadītāja Gita Skadiņa.G. Skadiņa un vairākas citas sievietes no Blomes un Smiltenes puses piektdienu vakaros pēc pulksten 17 vienā no tautas nama otrā stāva telpām čakli rosās ap galdu, čalo un tajā pašā laikā vērīgi klausās savā pasniedzējā Ingā Ķesterē, kuras interese par latviešu tautas tērpu vēsturi, to nēsāšanas tradīcijām un darināšanu ir jau vairāk nekā trīsdesmit gadus ilga.
Pateicīgas pasniedzējai“Paldies Dievam, ka Inga piekrita mums vadīt nodarbības. Mūsu iemaņas ir dažādas, tāpēc sākām ar pašiem pamatiem. Domāju, ka Smiltenes novadā esam nonākuši pie paaudžu pēctecības un jādod vārds ne tik jauniem, bet gudriem un viediem cilvēkiem, kuriem tas ir ne tikai darbs, aizraušanās, bet dzīvesveids. Es domāju, ka Inga ir vēl nenovērtēts talants šajā jomā un ka viņa novadam ir ļoti vajadzīga. Inga vairs nav amatiere, bet profesionāle,” uzskata Blomes tautas nama vadītāja.Smilteniete Līga Krūmiņa-Krīgere uz Blomi piektdienu vakaros brauc darīt ne tikai baltos darbus, viņai ir vēl augstāks mērķis. “Esmu uzstādījusi mērķi visai savai ģimenei uzšūt tautas tērpus, jo man patīk šis aicinājums katram savu tautas tērpu uz Latvijas dzimšanas dienu. Mērķtiecīgi eju uz to un esmu pateicīga Ingai Ķesterei par atbalstu un zināšanām, ko viņa sniedz. Tāpēc aicinu ikvienu, kas sevī jūt latviskās saknes, izmantot šo iespēju un uzdāvināt Latvijai vienu vērtīgu dāvanu un tajā pašā laikā arī sev,” teic pulciņa dalībniece L. Krūmiņa-Krīgere.Smilteniete uzskata, ka, dzīvojot šodienas pasaulē, ir svarīgi apzināties savas patiesās vērtības. Ja mums būs stingras saknes, nekādi vēji tās neizraus un neaizpūtīs. “Saknes ir mūsu kultūras mantojums, un tajā ietilpst arī tautas tērps,” piebilst L. Krūmiņa-Krīgere.
Aicina arī citus interesentusBlomē notiekošo apmācību vadītāja I. Ķestere stāsta, ka šobrīd dalībnieces mācās dūrienus baltajiem darbiem, lai pēc tam varētu šūt tautiskos kreklus. “Salīdzinot ar Kurzemes krekliem, Vidzemes novada krekliem kompozīcija ir vienkāršāka, bet sarežģītākais ir tas, ka jāšuj caurās vīles caur divām auduma kārtām. Tas nav viegli. Viss ir smalkiem un sīkiem dūrieniem. Katrai ir savs temps, taču visas nonāksim līdz gala rezultātam – tautiskajam kreklam. Kāpēc sākām tieši ar kreklu? Tas ir pirmais, ko cilvēks velk mugurā,” saka I. Ķestere.G. Skadiņa informē, ka ikviens interesents ir aicināts pievienoties baltajiem darbiem Blomes tautas namā. Tikai jāņem vērā, ka materiāli ir jāsarūpē pašiem. Papildu informāciju var iegūt, zvanot tautas nama vadītājai uz 26667196.Jāpiebilst, ka Smiltenē šāda tipa apmācības no 16. februāra notiek Tautas lietišķās mākslas studijas “Smiltene” telpās Atmodas ielā 2, kas tiek organizētas Latvijas Nacionālais kultūras centra projekta ietvaros.
