Ar vietējās lēmējvaras – deputātu – vienbalsīgu lēmumu ir apstiprināts Smiltenes novada pašvaldības pamatbudžets 2016. gadam, kura izpilde būtiski ietekmēs novada iedzīvotāju ikdienas dzīvi un labklājību gan šogad, gan nākamajos gados.
Pašvaldību budžetu mērķis ir noteikt un pamatot, kāds līdzekļu apjoms tām nepieciešams ar likumu noteikto funkciju, uzdevumu un brīvprātīgo iniciatīvu izpildei periodā, kuram šie līdzekļi ir paredzēti. Smiltenes novada pašvaldības pamatbudžetā 2016. gadam plānotie ieņēmumi ir 13 210 065 eiro, plānotie izdevumi – 14 664 953 eiro plus līdzekļu atlikums no 2015. gada budžeta.- Naudas izteiksmē šis ir lielākais pašvaldības budžets Smiltenes novada vēsturē kopš 2009. gada, un ar zemāko kredītsaistību procentu (5,1 %), kāds novada vēsturē bijis. Ir apstiprināts labs, simtprocentīgi sabalansēts budžets, “Ziemeļlatvijai” atzīst Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Gints Kukainis.- Ar ko tas izskaidrojams? Ņemot vērā to, ka ikvienas pašvaldības budžetā lielākos ienākumus dod nodokļu ieņēmumi, varbūt Smiltenes novadā kļuvis vairāk nodokļu maksātāju?- Jā, ir pieauguši iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi. Taču lielāko plusu mums dod nevis nodokļu izmaiņas, bet pašvaldību finanšu izlīdzināšanas finansējums. Ir stājies spēkā jauns pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likums, ir mainījusies sistēma, un šogad rezultātā gandrīz visām Latvijas pašvaldībām ir lielāki ieņēmumi. (Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis pērn “Latvijas Vēstneša” portālam šajā sakarā norādīja: “Aprēķini ar 2015. gada datiem rāda, ka jaunajā izlīdzināšanas modelī no 53 pašvaldībām tiek “izņemts” 22,1 miljons eiro, un attiecīgi šie līdzekļi tiek novirzīti pārējo – 66 pašvaldību – ieņēmumu pieaugumam” – redakcijas piezīme). Smiltenes novadam šī situācija, kad mainījās principi, ir ļoti labvēlīga, jo mēs no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda saņemam vairāk naudas nekā pirms tam. Tas gan nenozīmē, ka tā būs nākotnē. Šā gada pamatbudžetā ir arī salīdzinoši liels līdzekļu atlikums no 2015. gada pamatbudžeta. Tas attiecas uz 2015. gadā neīstenotajiem projektiem, piemēram, tribīņu būvniecību Smiltenes stadionā pie Tepera ezera, kam bijām paredzējuši 275 tūkstošus eiro lielu līdzfinansējumu, taču projekts netika apstiprināts.- Ja pašvaldības budžetā šogad palielināsies ieņēmumi, vai tas nozīmē, ka Smiltenes novadā šis būs treknais gads ar strauju izaugsmi?- Tā gan nebūs. Budžeta izpildē stingri pieturēsimies pie plānotā, cenšoties ietaupīt jebkuru finansējumu, lai veidotu lielāku naudas līdzekļu atlikumu šā gada beigās. Gribam laikus sagatavoties 2017.-2018. gadam, kad pašvaldībām būs pieejams Eiropas Savienības (ES) lielo struktūrfondu finansējums, un ir nepieciešams savlaicīgi veidot uzkrājumus pašvaldības līdzfinansējumam.Tāpēc visus mūsu iestāžu iesniegumus šā gada budžetā neesam iekļāvuši. Esam vērtējuši un skatījušies, kuras ir tās prioritātes, kas mums šogad jādara un kurām nevarēsim piesaistīt ES struktūrfondu finansējumu. Tas vairāk attiecas uz infrastruktūras sakārtošanu un remontdarbiem. Neesam arī palielinājuši izdevumus mūsu darbinieku atalgojumam. Tas paliek nemainīgs, izņemot visā valstī paredzētos grozījumus attiecībā uz minimālo algu. – Jau tradicionāli Smiltenes novada pašvaldības pamatbudžeta naudas lauvas tiesu paņem izglītība. Šogad tie ir 50 procenti no plānotajiem ieņēmumiem. – Tas ir par vienu procentu mazāk nekā 2015. gadā un par diviem procentiem mazāk nekā 2014. gadā. Vienu laiku finansējums izglītībai bija pieaudzis līdz pat 54 procentiem no kopējā budžeta, taču šogad mums izdevies to samazināt un vienlaikus piešķirt līdzekļus brīvpusdienām Smiltenes novada skolu 5.-9. klašu skolēniem, sākot no 1. marta (ikvienam skolēnam neatkarīgi no tā, kur deklarēta viņa dzīvesvieta), un triju jaunu pirmsskolas grupu telpu izbūvei Smiltenes Trīs pakalnu sākumskolas ēkā. Tas ir nepieciešams, lai samazinātu rindu uz bērnudārzu (pēc datiem uz šā gada 1. februāri ir iesniegti 103 pieteikumi par bērnu uzņemšanu Smiltenes pilsētas izglītības iestāžu pirmsskolas grupās vecuma grupā no 1,5 līdz trīs gadi – redakcijas piezīme). Šobrīd mums ir lielākā bērnudārza rinda kopš novada izveidošanas, tāpēc vēlamies 60 bērniem izbūvēt trīs jaunas bērnudārza grupiņas. Naudas izteiksmē tas ir vairāk nekā pusmiljons eiro no pašvaldības budžeta. Konkrētas izmaksas būs zināmas pēc iepirkuma procedūras. Šobrīd noslēguma stadijā ir tehniskā projekta izstrāde.- Tātad izglītības jomā Smiltenes novadā šogad ir divi jauni mērķi, kam ieplānots salīdzinoši liels finansējums, un vienlaikus ir samazinājies kopējais finansējums šai nozarei. Kā to panācāt?- Ekonomiska nozīme ir izmaiņām, kas ir saistītas ar Smiltenes skolu reorganizāciju, un brīvpusdienas 5.-9. klašu skolēniem ir tam piemērs. Šogad budžetā šim mērķim ir piešķirti vairāk nekā 133 tūkstoši eiro ( brīvpusdienas 1.-4. klases skolēniem jau apmaksā valsts – redakcijas piezīme). Mēs neesam ieinteresēti atņemt naudu izglītībai. Mēs vēlamies novadā izveidot saimniecisku, pārdomātu, kvalitatīvu, efektīvu izglītības sistēmu, kā rezultātā ieekonomēto finansējumu varētu novirzīt jauniem mērķiem šajā nozarē. Piemēram, šā gada pašvaldības budžetā ir paredzēta nauda robotu iegādei Smiltenes bērnu un jauniešu interešu izglītības centra (BJIIC) robotikas pulciņam. Pagājušajā gadā no Valmieras Jaunatnes centra “Vinda” nopirkām auto modelisma trasi, lai BJIIC varētu attīstīt mūsu skolēnu tehnisko jaunradi arī šajā virzienā. Vispirms novada izglītības pārvalde kopā ar jaunās Smiltenes vidusskolas direktoru saliks klašu komplektus un tad kopā ar BJIIC nospriedīs, kurās telpās varam uzstādīt auto modelisma trasi un kur nodarboties ar robotiku. Tas jāatrisina šā gada laikā. Šogad startēsim biedrības “Abulas lauku partnerība” projektu konkursā ar stratēģisko objektu – kartinga trases atjaunošanu pie Tepera ezera, un jau esam šim mērķim paredzējuši līdzfinansējumu savā šā gada budžetā. – Kādiem vēl mērķiem Smiltenes novadā plānots novirzīt salīdzinoši lielāku pašvaldības šā gada pamatbudžeta finansējumu?- Šogad turpinām darbus pie vienotā valsts un pašvaldību klientu apkalpošanas centra izveides pašvaldības ēkā Smiltenē, Dārza ielā 3. Šo ēku remontējam fundamentāli, jo tās stāvoklis bija kritisks. Minēto klientu apkalpošanas centru plānojam atvērt uz Līgo svētkiem (“Ziemeļlatvija” jau rakstīja, ka pašvaldības izsludinātajā iepirkumā zemākā piedāvātā līgumcena šim objektam bija 127732,25 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa – redakcijas piezīme).Turpinām darbus, kas ir saistīti ar Smiltenes Vecā parka rekonstrukciju, kam jau ir izstrādāts tehniskais projekts. Līdz ar Tepera ezera hidrobūvju rekonstrukciju īstenojām trīs projekta kārtas. Tagad ejam uz priekšu un plānojam šogad īstenot vēl divas līdz trīs kārtas tikai par pašvaldības budžeta finansējumu. Tie ir vairāk nekā 200 tūkstoši eiro. Iecere ir izveidot pastaigu apli caur Veco parku, kas būs izgaismots, labiekārtots ar soliņiem un atkritumu urnām un ar pilnībā atjaunotu asfalta segumu. Sāksim no slūžām pie Tepera ezera, tad virzīsimies pa gājēju celiņu līdz parka viesnīcai “Brūzis” un tad pa trošu tiltiņu atpakaļ līdz Teperim, garām āra trenažieru laukumam. Šogad mūsu plāns ir aiziet līdz “Brūzim”, bet ilgtermiņā mērķis ir Vecā parka robeža pie Pils un Abulas ielu krustojuma.Vairākos novada pagastos īstenosim projektu par pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēmu atjaunošanu lauksaimniecības un meža zemēs, kam pašvaldības līdzfinansējums ir 72 806 eiro. Tāpat mūsu līdzfinansējums ir paredzēts projektam par pašvaldības grantēto ceļu sakārtošanu.Vēl budžetā ir paredzēts finansējums daudziem un dažādiem saimnieciskajiem darbiem mūsu izglītības iestādēs, pagasta pārvaldēs un pilsētā. Smiltenē turpināsies iesāktie kapsētas mūra atjaunošanas darbi. Ir plānots sakārtot Abulas ielu, atjaunojot ietvi un lietus ūdens kanalizācijas sistēmu. Rīgas ielā plānots izpildīt pērn doto solījumu un izbūvēt stāvlaukumu pie Rīgas ielas 8 un Limbažu ielas 10 un blakus tam – rotaļu laukumu. – Jau agrāk pašvaldība izstrādāja tehniskos projektus Dakteru un Raiņa ielas posmu rekonstrukcijai Smiltenē. Kas notiks ar tiem?- Ir izstrādāti daudzi projekti, gaidot iespēju, kurās ES struktūrfondu programmās tos varēs iesniegt. Uzreiz jāteic, ka kritēriji attiecībā uz ielām ir smagi. Lai varētu rekonstruēt kādu ielu, tur ir jābūt uzņēmējdarbībai, un faktiski tās ielas, kuras mums Smiltenē vajadzētu sakārtot, izvirzītajiem kritērijiem nekvalificējas. Taču spilgts piemērs, kas kvalificējas, ir Limbažu un Celtnieku ielas, kur ir daudz uzņēmumu un kas ir sliktā stāvoklī un tāpēc to segums ir jāpārbūvē. Izstrādāsim tehnisko projektu un virzīsim to uz priekšu. Raiņa ielu plānojam sakārtot vienlaicīgi ar pieejamo struktūrfondu finansējumu kanalizācijas tīklu izbūvei. Šajā projektā tiks sakārtotas vairāk nekā 10 Smiltenes ielas.
