Elīna Kubuliņa-Vilne
Nakts strādnieksNaktī, kad ieluTumšie asfalti dus,Tikai saguris mēnessŠķir mākoņus.Kaut kur vilciens vēlsAprij ceļa tāles,Dzied taktī riteņi –„Darbs vienīgās zāles.”Vecs strādnieksUzmanīgiem pirkstiemSīku detaļu izauklē,Pie rūcošās mašīnasNoliecies, viņš ilgiMieru nemeklē,Līdz sapņojošs smaidsPavīd grumbainā sejā -Vītne skauj skrūviGan augšā, gan lejā.Par ko viņš domā?Par ko šajā vietā,Kad simtiem detaļuDzimst rokām cietām?Šķiet, viņš ir aizmirsisSlogu un pūles,Atstājis dunoņāSkumjas un rūpes,Aizvēris durvisCaurvējam ciet,Un klusām pie sevisPar mūža skaistumu dzied.
