Arvīds Dinijs Deģis
Man šonakt apskurbuša mūka gars
Man šonakt apskurbuša mūka gars:ak, kāpēc mēs tā mīlam vecās dēkas?patlaban zāģi rokā tvēris zaļais zarsun krūmos atskan aizzāģēta vīra brēkas.Tev šonakt svešādas ir zaļās acis:nu, iemīli reiz mani tā kā sevi pašu;lai nesanāk šai klosterī liels tracis -nav klusēt izturams un bilst par skaļu.Man šonakt visu mīļāka ir vīna krūka,bet es tev cietos zirņus gribu dāvināt -Tu mīlas priekos tā kā princese uz zirņa,es tavu svēto piemīlību spēšu slavināt!
