Mežs – mūsu zaļais zelts

Mežs ir mūsu tautas zaļais zelts – vērtība, kas no paaudzes paaudzē kļūst vēl spēcīgāka, ja par to rūpējas. Mežsaimnieks Gints Nordens savā īpašumā “Struteles”, kas atrodas Tukuma novadā, saimnieko jau trīsdesmit gadus. Viņš, kopjot savu īpašumu, veido stāstu – sava meža stāstu, kas nodrošina, ka šī bagātība turpina dzīvot cauri gadu desmitiem.

Gints īpašumu “Struteles” mantoja no sava vecvectēva. 1990. gadā, atgriežoties no armijas, uzsāka savu saimniecisko darbību tolaik 8.1 hektāru lielajā platībā. “Šobrīd īpašuma reģistrētā platība ir 11 hektāri. Patiesībā tie ir aptuveni 15 hektāri – īpašumā ir daudz ekonomiski neizmantotās platības, kas apstādītas ar jaunaudzēm, tādēļ vēl nav iekļautas meža projektā. Tās tiks iekļautas jaunā meža projekta izstrādē,” norāda saimnieks.

Spēja atrast pareizo pieeju

Lai arī savā īpašumā Gints saimnieko trīsdesmit gadus, viņš jau iepriekš bija iesaistījies meža darbos. Visbiežāk darbi tika saistīti ar meža izciršanu un izvešanu. Šāda saimniekošana Gintam nešķita tuva, tāpēc ir pateicīgs, ka būdams vēl 20 gadus jauns, varēja sākt veidot mežu un meža kopšanas sistēmu, kādu pats iecerējis.

Kā stāsta pats saimnieks: “Es sapratu, ka mežu izcirst vai izzāģēt ir vienkārši, bet dabūt to atpakaļ nav iespējams. Tam ir vajadzīgs laiks, kas vienam mūžam nepietiek. Man paveicās, ka pats savas ieceres varēju sākt īstenot jau 20 gadu vecumā. Es mantotajā īpašumā sāku veidot savu stāstu, rūpējoties par mežu pēc savām iecerēm. Šobrīd, pateicoties meliorācijai, varu teikt, ka mežs ir izmantots uz visiem simts procentiem.”

Mežs mīl rūpes par sevi

Pamatā Gints strādā ar izlases cirtēm jeb pieaugušo koku. Meža mitrākās vietas tiek audzēts bērzs. Saimnieks uzskata, ka sakopts mežs ir tāds, kur pamežā aug jaunās eglītes un bērziņi, nevis lazdas, kārkli, nelietderīgā koksne. Viņš ik dienu strādā pie tā, lai mežs būtu skaists un paliekošs vēl ilgu laiku: “Ja labi meklē, vienmēr var atrast kādu pleķīti saimniecībā, kur iestādīt kaut ko, lai nepaliktu tukšums. Es gribu, lai mežs paliek vēl ilgi pēc manis. Arī manā īpašuma daudzviet pirms 3 gadiem vēl nekā nebija – bija niedres un krūmi, bet man izdevās sakārot katru stūrīti, tādējādi nodrošinot, ka augs perspektīvs mežs.”

Kā norāda saimnieks: “Mežs nemīl vārdus “pēc tam” – pēc tam savāksim, pēc tam sakopsim, izdarīsim. Ja mežā pamana problēmu, tā jārisina uzreiz.”

Saviļņojums par dalību konkursā “Sakoptākais mežs 2024”

“Uzzinot, ka esmu iekļuvis trijniekā, sajūtas bija ļoti patīkams. Esmu pateicīgs, ka žūrija novērtēja padarīto darbu un ieraudzīja labo. Es cenšos strādāt tā, lai gan pašam, gan citiem būtu prieks. Jūtos tiešām, tiešām pagodināts! Arī citus mežsaimniekus vēlos iedrošināt piedalīties šādos konkursos. Ja ir ko rādīt, to vajag darīt. Vajag rādīt, pamācīt, dalīties ar kļūdām un pieredzi,” iedrošina Gints.

Saimnieka lielākais lepnums ir mežā paveiktais darbs: “Es lepojos, ka mans mežs nav izlaupīts, bet ir kopts. Tas paliks maniem bērniem un mazmazbērniem. Es mums visiem novēlu, lai pēc mums nepaliek tukšums – lai paliek skaistas, sakoptas jaunaudzes, audzes un meža platības! Lai mūsu zaļais zelts plaukst un zeļ!”

Sigita Alksne, Latvijas Meža īpašnieku biedrības organizētā konkursa „Sakoptākais mežs”, Projektu vadītāja