Ceturtdaļgadsimtu pēc janvāra barikādēm Saeimas deputāti atkal aktualizējuši jautājumu, kā pateikties tiem tūkstošiem cilvēku, kuri apsargāja stratēģiski svarīgos objektus. Šobrīd Saeimā top likums “Par 1991. gada barikāžu dalībnieka statusu”.
Tiklīdz izskanēja varbūtība par privilēģiju piešķiršanu barikāžu dalībniekiem, ik pa brīdim Valkas novadpētniecības muzejā vēršas cilvēki, kuri vēlas iegūt apliecinājumu, ka ir piedalījušies barikāžu kustībā, taču savulaik nav centušies šīs lietas sakārtot, lai saņemtu barikāžu piemiņas zīmi. Muzeja speciāliste Ligita Drubiņa ir neziņā, ko šiem cilvēkiem ieteikt.Viņa visus sūta pie Līgas Metuzāles Valkas novada domē, kura pirms 25 gadiem bija barikāžu kustības koordinatore Valkā.
Nav īstas mērauklas“Vairākkārt “Ziemeļlatvijā” esmu aicinājusi pieteikties barikāžu dalībnieka statusam. Kur viņi bija visu laiku, kad lūgtin lūdzos pieteikties? Ja varam palīdzēt, tad to darām. Arī pērn izveidojām vienu sarakstu ar cilvēkiem, ko nosūtījām izskatīšanai Rīgā,” stāsta L. Metuzāle. Barikāžu laikā nekādu oficiālu sarakstu nebija. Nozīmīgākais bija piepildīt autobusu ar brīvprātīgajiem, kuri devās uz barikādēm Rīgā. L. Metuzāle parasti zvanīja Tautas frontes nodaļas grupu vadītājiem un tie informēja, cik cilvēkus var nosūtīt. Tolaik nebija svarīgi, vai tas ir Krūmiņš vai Kalniņš. Galvenais bija cilvēku skaits. Bija grupas, kuras iedeva sarakstu, piemēram, tā rīkojās Uldis Dukurs. Bija cilvēki, kuri uz Rīgu devās individuāli. Tolaik neviens nedomāja, ka kādreiz par savu rīcību varēs saņemt kādus materiālus labumus. L. Metuzāle netic, ka barikāžu dalībniekiem paaugstinās pensijas, jo šo dalībnieku apzināšanas process nav kontrolējams. “Nav īstas mērauklas. Ja procesu nevar ielikt konkrētā rāmītī, tad to nedrīkst darīt,” nešaubās L. Metuzāle. Viņa rosina arī turpmāk veidot kopīgu dalībnieku sarakstu, kuru ar savu parakstu apliecinātu tā laika Tautas frontes vadītājs, tagad novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis. Pie šī saraksta vajadzētu būt katra dalībnieka anketai ar skaidrojumu, kas un kā noticis. L. Metuzāle ir pārliecināta, ka objektīvas uzskaites nebija nekur.
Ir neskaidrības par likumuLatvijas Saeimā virzītais likumprojekts paredz 1991. gada barikāžu dalībniekiem nodrošināt īpašu valsts un pašvaldību atbalstu, paredzot, piemēram, iespēju pensionēties divus gadus ātrāk, palielinot pensijas ar nodokli neapliekamo minimumu līdz 280 eiro, kompensācijas medikamentu iegādei, atvieglojumi plānoti medicīniskajā aprūpē un sociālajā rehabilitācijā, sabiedriskā transporta izmantošanā un, iespējams, arī citā veidā. Ar likumprojektu var iepazīties Saeimas mājaslapā.1991. gada Barikāžu muzeja direktors, 1991. gada barikāžu dalībnieku biedrības prezidents Renārs Zaļais “Ziemeļlatvijai” pastāstīja, ka turpina to pašu darbu, ko darīja līdz šim, tostarp iesniegumu izskatīšanu par barikāžu dalībnieka statusa piešķiršanas iespējām. Viņš rosina katrā novadā atrast kādu personu, kas koordinētu barikāžu dalībnieku apzināšanas darbu novados.1991. gada barikāžu muzeja administrators Jānis Gleizds informē, ka nolikums par Pateicības rakstu lasāms:http://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/barikazu-dalibnieka-pieminas-zime/lemums-par-pateicibas-rakstu-barikazu-dalibniekamMuzejs atrodas Krāmu ielā 3, Rīgā, LV-1050. Var sazināties pa tālruni 67213525, e-pasts: [email protected] varēs saņemt tikai tās personas, kuras par barikāžu dalībniekiem būs atzītas oficiāli. Tomēr ir arī vairākas būtiskas neskaidrības, kas varētu kavēt likuma pieņemšanu.
Vajadzēs pierādīt līdzdalībuLīdz galam gan nav skaidrs pēc kādiem kritērijiem vērtēs, kurš ir bijis barikāžu dalībnieks. Reģistros minēti apmēram 32 tūkstoši, tikpat daudz saņēmuši arī barikāžu piemiņas medaļas. Vairāk nekā 1000 ir saņēmuši Pateicības rakstu, kas arī uzskatāms par pamatojumu barikāžu dalībnieka statusa iegūšanai. Kopš 2009. gada valsts apbalvojumu – barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi – vairs neizsniedz. Taču ir saglabāta iespēja iesniegt ierosinājumu par Pateicības raksta piešķiršanu barikāžu dalībniekiem. Pateicības raksta piešķiršanas pamatojums un ar to saistītie materiāli jāiesniedz 1991. gada barikāžu dalībnieku biedrībai. Taču bija arī tādi aizstāvji, kuri nav nekur reģistrēti. Precīzs barikāžu dalībnieku skaits nav zināms. Pēc dažu pētnieku domām, tie varētu būt ap 40 – 50 tūkstošiem. Romualds Ražuks norāda, ka nereģistrētiem cilvēkiem vajadzēs pierādīt savu līdzdalību barikādēs. Barikāžu dalībnieka statusu piešķirs PMLP, pamatojoties uz apliecību vai Pateicības rakstu par piedalīšanos 1991. gada barikādēs.Pateicības raksta piešķiršanu kopā ar pamatojumu un ar to saistītos materiālus jāiesniedz 1991. gada barikāžu dalībnieku biedrībai. Valde neizskata ierosinājumu, kura autors ieteic apbalvot sevi.Arī pašvaldībām būs tiesības lemt par sociālo garantiju noteikšanu 1991. gada barikāžu dalībniekiem un sava budžeta ietvaros piešķirt viņiem nekustamā īpašuma nodokļa atlaides, kā arī atvieglojumus pašvaldības nodevu maksāšanā vai pakalpojumu saņemšanā. Atbalsta sniegšana gan nebūs obligāts pienākums pašvaldībām.Personas, kas jau saņēmušas piemiņas zīmes vai pateicības rakstus, automātiski saņems barikāžu dalībnieka statusu. Tādēļ ļoti iespējams, ka tuvākajos mēnešos varētu pieaugt interese par šo atzinības zīmju saņemšanu. Darba grupa iecerējusi, ka varētu stāties spēkā jau šā gada vidū, bet tā kā tas saistīts ar būtiskām maiņām budžetā, tad, visticamāk, lielāku pensiju barikāžu dalībnieki varēs saņemt ne agrāk kā nākamā gada sākumā. Likuma “Par 1991. gada barikāžu dalībnieka statusu” izstrādi virzījusi Saeimas Sociālo un darba lietu komisija. Par šāda likuma nepieciešamību komisijas priekšsēdētāja Aija Barča saka: “Daudzi no barikāžu dalībniekiem jau sasnieguši pensionēšanās vecumu, un īpašs valsts atbalsts ir mazākais veids, kādā varam paust pateicību par varonīgo rīcību.”Tātad, ja kāds barikāžu dalībnieks vēlas apliecinājumu, ka piedalījies barikādēs, tad viņam jāvēršas pie vietēja koordinatora, kas veido sarakstu, vai jākārto šīs lietas individuāli Barikāžu dalībnieku biedrībai.
