Pašlaik Valkas novada domes iecerētā Valkas pamatskolas un ģimnāzijas apvienošana, kā arī nodoms lauku pamatskolas turpmāk padarīt par sākumskolām, radījis nervozitāti un satraukumu pagastos.
Kādēļ šīs reformas pašvaldība veic, par to saruna ar Izglītības, kultūras, sporta un jaunatnes nodaļas vadītāju Rolandu Rastaku un Izglītības un kultūras daļas vadītāju Aivaru Ikšeli.
Jāskrien vilcienam pa priekšuA. Ikšelis saka, ka pagastu pārvalžu vadītāji stāsta puspatiesību, uzsverot tikai to, ka bērniem uz pilsētu būs jāmēro tāls ceļš un ka šis ir solis uz skolas slēgšanu. “Tas arī saprotams, jo viņi aizstāv savu viedokli un amatu. Taču, kad notika Pasaules valcēniešu dienu domnīca, liela daļa iedzīvotāju nodomāja – atbrauca, kaut ko norunāja un projām bija, tā sakot – ķeksītis ir, un viss. Taču domnīcā cilvēki, kas saistīti ar izglītību, pateica vairākas būtiskas lietas, kuras mēs piefiksējām. Vienu no tām izteica bijušais izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis – ja mēs gribam pierobežā dzīvot, mums notikumu vilcienam jāskrien nevis blakus vai aizmugurē, bet pa priekšu,” stāsta A. Ikšelis.Latvieši vēsturiski bijuši ļoti piesardzīgi un apdomīgi. Tomēr domnīcā kādreizējais ģimnāzijas direktors Vitolds Krieviņš skaidri pateica – atcerieties, ka 2016. gadā visā valstī cīnīsies par audzēkņiem un labiem skolotājiem. “Skolotāji ir pakalpojumu sniedzēji, bet bērni saņēmēji. Nedomāju, ka novada bērni gribētu nokļūt kaut kādā 19. gadsimta skolā, lai saņemtu tolaik sniegtos pakalpojumus. Mūsdienās gan pagasta, gan pilsētas bērniem jāsaņem kvalitatīva izglītība, lai viņi, atstājot novadu, būtu konkurētspējīgi,” skaidro A. Ikšelis.
Bērnu skaits satraucoši mazsTurklāt par reformu pašvaldība izšķīrusies, zinot, cik skolēnu ir novadā. Uz 1. janvāri Valkas novadā no 1. līdz 12. klasei visās sešās skolās mācās 770 skolēnu. A. Ikšelis uzskata, ka šāds skaitlis būtu optimāls vienai nepilnai skolai. Ja min bērnu skaitu katrā skolā, skaitļi ir vēl dramatiskāki. “Piemēram, Kārķu pamatskolā 2. klasē mācās viens bērns, 3. klasē – divi, 4. klasē – četri, 6. klasē – viens skolēns. Ozolu pamatskolas 1. klasē – viens, 2. klasē – četri, 3. klasē – divi, 4. un 5. klasē – pa trim, 6. klasē – pieci, 7. klasē – divi skolēni. Tāda ir statistika,” secina A. Ikšelis. Līdzīga situācija ir arī Vijciema pamatskolā. A. Ikšelis uzskata, ka šādi skaitļi ir ļoti satraucoši. Viņš uzskata, ka šo jautājumu vajadzēja risināt jau sen, lai nenokļūtu līdz šādai situācijai. Taču tas ir arī politisks jautājums. Protams, pašvaldība var nedarīt neko un nesatraukties, būs vai nebūs lauku bērni konkurētspējīgi ar pilsētas skolēniem.
Vecākajiem skolēniem jābrauc uz pilsētuKāds ir nākotnes redzējums nodaļai? R. Rastaks uzskata, ka Ērģemes pamatskolā bērni mācīsies no 1. līdz 6. klasei, tikpat klašu būs Vijciema pamatskolā, bet Ozolu skolā bērni būs no 1. līdz 4. klasei. Kārķu pamatskolā pagaidām nekas nemainās. “Jaunākajiem bērniem jāmācās tuvāk dzīves vietai. Turklāt viņi nedrīkst būt apdalīti salīdzinājumā ar vecākiem skolēniem. Arī mazo bērnu materiālajai bāzei jāatbilst mūsdienu prasībām. Pagaidām Izglītības un zinātnes ministrijas līmenī ir solījumi, ka līdzekļi šim mērķim būs,” saka R. Rastaks. Viņš iesaka nebaidīties no tā, ka, vecāki, vedot vecākos bērnus uz Valkas skolu, paņems līdz arī jaunākos. “Skola pagastā būs tik un tā. Kamēr vien tur būs kaut viens bērns,” apliecina R. Rastaks.Savukārt A. Ikšelis stāsta, ka arī braukāšana nenogurdinās bērnus. Rīgā, piemēram, dažviet skolēni uz skolu brauc 42 minūtes, te šis laiks nav ilgāks par 25 minūtēm vai pusstundu. Turklāt bērns ir kā māla gabaliņš, kas ātri pielāgojas. Ja vajadzēs braukt pat vairāk nekā 40 minūtes, viņš brauks un nejutīsies diskomforti.R. Rastaks piebilst, ka sākumskolu izveide novadam nav ekonomisks variants. “Tie patiesībā ir papildu izdevumi. Tos vajadzēs transportam un telpu savešanai kārtībā,” skaidro R. Rastaks. Runājot, ka šur tur pagastos bērnudārzā palielinājies audzēkņu skaits, nodaļas darbinieki izpētījuši, ka tas tā ir tikai šogad. Pēc tam atkal būs kritums. Sazinoties ar Valkas pamatskolas un ģimnāzijas kanceleju, “Ziemeļlatvija” noskaidroja, ka jau tagad no Kārķiem un Ērģemes daži skolēni brauc mācīties uz Valku
Laba bāze būs arī mazajiemVaicāts, ko pašvaldība darīs ar brīvajām skolas telpām, A. Ikšelis atbild, ka Ozolu pamatskola kļūs par Valkas ģimnāzijas vasaras prakšu centru bioloģijā un zooloģijā. “Galvenais, kas liek veikt šādu reformu, ir bērnu nelielais skaits pagastos un tas, lai viņi saņemtu kvalitatīvu izglītību,” vēlreiz uzsver A. Ikšelis. Viņš nesen dzirdējis, kādu Vijciema skolotāju žēlojamies, ka apvienotās klasēs grūti iemācīt angļu valodas pamatus. “Ko nozīmē bērns bez angļu valodas zināšanām, šķiet, nav jāskaidro. Mūsdienās viņš nekur tālu netiks,” secina A. Ikšelis. Mācības pēc šīs sistēmas sāksies tikai no 2017. gada septembra. Turklāt tad būs iespēja no Eiropas Savienības iegūt lielu naudu, ko ieguldīt ģimnāzijas materiālās bāzes pilnveidošanā. Tādas iekārtas lauku skolas pie pašreizējā bērnu skaita nekad neiegūtu.A. Ikšelis daļēji pārmet arī skolu darbiniekiem aktivitātes trūkumu. Cik ir pieteikumu, ar tik bērniem arī strādā. “Vai Vijciema pamatskolas pedagogi ir devušies uz Bilskas pamatskolu un aicinājuši turienes bērnus uz Vijciemu? Arī Naukšēnu vidusskola sāk grimt. Vai Kārķu skolas pedagogi un direktore ir braukusi uz Naukšēniem aicināt turienes skolēnus uz Kārķiem? Skolēni nedzīvo dzimtbūšanā. Viņi var braukt mācīties, kur vēlas. Tādēļ arī Valkā jāiegulda lieli līdzekļi, lai mums būtu pati labākā skola un lai augstskolu mācību spēki gaidītu mūsu bērnus savās izglītības iestādēs,” saka A. Ikšelis. Lai tā būtu, vispirms Valkā jāizveido viena liela un moderna vidusskola un pēc tam jāpanāk, lai visi apkārtnesskolēni gribētu mācīties te.VIEDOKĻIOlita Šauja, Ērģemes pamatskolas direktore:- Visā Latvijā samazinās iedzīvotāju skaits, tādēļ loģiski, ka mazāk arī bērnu pagastos. Grūti teikt, kas notiks ar Ērģemes pamatskolu, kad tur būs vairs tikai sešas klases. Valkā mūsu bērniem sola modernu izglītības iestādi ar augstas kvalifikācijas pedagogiem. Arī mūsu skolā pedagogi ir apmeklējuši kvalifikācijas celšanas kursus un mācību vielu pasniedz augstā kvalitātē. Taču acīmredzot situācija jāpieņem tāda, kāda tā ir. Šķiet, mazo skolu laiks ir pagājis.
Ieva Cīrule, Kārķu pamatskolas direktore:- Uz mūsu skolu pagaidām šis lēmums neattiecas, bet, protams skumji, ka citās skolās bērnu skaits sarūk. Pagaidām izskatās, ka Kārķos tas nesamazināsies. Domāju, ka reforma ir labākais variants, kā skolēniem nodrošināt labu izglītību. Jārēķinās, ka bērnu ir tik, cik ir, un kaut kas lietas labā jādara.
Ligita Ziemiņa, Ozolu pamatskolas direktore:- Manuprāt, doma par reformu un vecāko klašu skolēnu sūtīšanu uz Valku ir bēdīgs gadījums. Reforma neko pagastam nedos, tā var tikai atņemt. 2017. gadā pieci skolotāji zaudēs darbu. Grūti pateikt, vai skola vēl būs. Slēgt gan to nevajadzētu, tad arī pagastā vairs nekā nebūs. Bērnu vecāki tik un tā vērtēs un izvēlēsies skolu, kas tuvāk dzīvesvietai.
Bērnu mamma Ērģemē, kura nevēlējās, ka min viņas vārdu:- Biju uz sapulci, kurā runāja domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis. Vecāki izprot situāciju un zina, ka pārmaiņas būs, pieļauju, ka grūtāk ir pedagogiem. Bērni spēj visam pielāgoties. Valkas skolas neapšaubāmi piedāvā plašākas iespējas, piemēram, peldēšanu sporta stundas laikā. Es savu bērnu jau kādus piecus gadus vedu uz Valkas skolu.
