Smiltenes Trīs pakalnu sākumskola aktīvi iesaistās ekoskolu programmā, tādējādi ikdienā pievēršot uzmanību veselīgam dzīvesveidam un ar to saistītām aktivitātēm. Pagājušajā nedēļā pēc divu gadu pārtraukuma atkal visi skolas skolēni kāpa uz slēpēm, lai sporta nodarbības aizvadītu svaigā gaisā.
“Kamēr vēl nav sākusies makulatūras, PET pudeļu, izlietoto bateriju un nevajadzīgo elektropreču vākšanas akcijas, mēs lielu uzmanību veltām, lai pēc iespējas vairāk uzturētos svaigā gaisā. Zinot to, ka slēpošana ļoti labi ietekmē cilvēka organismu, uzlabo sirdsdarbību un stāju, kā arī attīsta muskuļu grupas, tad jau no 1. klases bērni sāk slēpot. Diemžēl divus iepriekšējos gadus īstas ziemas nebija, tāpēc 2. klasītēm pagājušajā nedēļā bija pirmie soļi uz slēpēm. Jā, piekrītu, ka sākumā tas bija grūti, bet, redzot bērnu acīs prieku un sajūsmu, saprotu, cik nepieciešamas ir šādas aktivitātes,” stāsta ekoskolas koordinatore, 2.a klases audzinātāja Vija Sokolova.Ņemot vērā, ka šajā mācību gadā ziema iestājās vēlu un laika prognozes tuvākajām dienām sola vienīgi atkusni, pagājušajā nedēļā visi klašu kolektīvi sporta stundās slēpoja. To pašu bērni darīja arī vakar. Sporta skolotāja Laila Cīrule uzskata, ka vērtīgākais ir uzturēšanās svaigā gaisā. Viņa arī cer, ka bērni pēc piedzīvotā skolā ņems vecākus, lai dotos slēpot kopā. “Visi aktīvi slēpojam, jo laiks, kad to varam darīt, ir pavisam īss. Iemaņas skolēniem ir atšķirīgas. Ir bērni, kuri vispār nav slēpojuši līdz 5. klasei, bet ir arī tādi, kuru ģimenes dodas slēpot uz Priekuļiem, Valmieru vai tepat pa tuvējo apkārtni. Cilvēkam ir tikai jādod iespēja, jo interese ir un būs arī rezultāts. Mums skolā slēpošanas inventārs ir ļoti labs un pietiek visiem,” stāsta L. Cīrule, kamēr 5.b klases skolēni aizrautīgi slēpo pļaviņā pie skolas. Skolotāja piebilst, ka nezina, vai gadījumā, ja bērniem būtu jāslēpo trīs mēnešus, prieks nezustu, bet šobrīd tas ir dubultā.Skolniece Luīze Moruza jautru garu uztur arī pēc sporta nodarbības. “Patīkami, ka skolā mums liek slēpot, jo tad stundas izvēršas jautras. Esam slēpojuši divas stundas, bet gribas biežāk. Mājās man slēpju nav,” saka meitene. Viņas klasesbiedrene Loreta Mūrniece piebilst, vienīgi nav patīkami nokrītot, tad sniegs tiek aiz drēbēm un kļūst auksti. To pašu saka 2.a klases skolnieks Sandis Avotiņš: “Nevarēju noturēties uz slēpēm, tāpēc kritu. Bet es nepadošos, jo gribu iemācīties slēpot.”Izrādās, ka šoziem aktīvi slēpo arī pedagogi, proti, darbadienu vakaros. “Gribu izmantot izdevību un pateikt paldies tiem labajiem cilvēkiem, kuri pļaviņā aiz daudzdzīvokļu mājas Rīgas ielā 7 ir izveidojuši brīnišķīgu slēpošanas trasīti, kur vakaros pilsētnieki dodas slēpot. Mēs, pilsētas apkārtējo māju iedzīvotāji, arī vecmāmiņas ar mazbērniem, dodamies uz turieni slēpot. Mežā ir par maz sniega, tāpēc šī ir lieliska ideja – izveidot trasi, kuru tumšajā laikā apspīd apkārtējo ielu apgaismojums. Iespējams, ir vēl kāds cilvēks, bet es zinu tikai Andri Dūmiņu, kurš tiešām katru vakaru izbrauc ar slēpēm, lai saglabātos sliedes. Pieprasījums ir liels,” novērojusi V. Sokolova.Iespējams, ka šīs ir pēdējās dienas, kad izdosies izbaudīt slēpošanas prieku. Gadījumā, ja tā būs, V. Sokolova aicina bērnus un viņu ģimenes iesaistīties citās ekoskolas aktivitātes. Februārī skolā varēs nodot makulatūru, pēc tam arī PET pudeles un izlietotās baterijas. “Ja labi paveiksies, pavasarī dosimies ekskursijā, kas ir viena no šo akciju rīkotāju balvām. Iepriekšējos gados mums ir veicies labi, esam uzrādījuši augstus rezultātus Latvijas mērogā. Tāpēc aicinu sarosīties un būt tikpat aktīviem arī šajā mācību gadā. Saudzēsim savu planētu Zemi un gūsim prieku no tā, ko darām,” noslēgumā saka ekoskolas koordinatore V. Sokolova. Fotogaleriju no ziemas aktivitātēm Smiltenes Trīs pakalnu sākumskolā var aplūkot ziemellatvija.lv sadaļā Foto.2.a klases skolēni par slēpošanu
Jānis Freimanis: “Esmu pieredzējušāks slēpotājs, jo man pašam ir slēpes. Skolā mēs slēpojām pirmo reizi, tāpēc visi slēpoja bez nūjām, bet man bija savas. Skolā vajag slēpot, jo tas ir forši un var iziet arī ārā. Vēl varētu ārā ļaut skraidīt, spēlēt ķerenes un tādas lietas. Tas ir veselīgi.”
Elīza Siliņa: “Man patika slēpot. Skolotāja beigās teica, ka man labi sanāk. Skolā mums deva slēpes. Mājās man ir tādas maziņas parastās. Neesmu mērījusi, bet gribētos kopā ar vecākiem paslēpot. Man tas sagādātu priecīgas emocijas.”Kristers Rozīts: “Mēs slēpojām trešdien un sajūtas bija ļoti kolosālas. Sākumā es daudz kritu, bija grūti. Bet tas nekas, jo bija liela jautrība. Jānim vispār ļoti labi iznāca, Emīlam arī labi, pārējie krita kā es – daudzas reizes. Audzinātājai arī labi slēpoja, bet ar nūjām.”
Emīls Čukurs: “Es gribētu slēpot pusi no nedēļas. Piemēram, ceturtdienās un piektdienās varētu nenotikt stundas. Latviešu valodu varētu nomainīt pret slēpošanu, es jau tā te ātri lasu, bet visi pārējie ne tik ātri. Slēpoju jau no sešiem gadiem un tas man sagādā prieku.”
