“Medijpratība ir gan valsts drošības jautājums, gan arī mūsu katra brīvības un neatkarības jautājums 21. gadsimtā. Tās ir zināšanas, prasmes un kompetences, kas palīdz orientēties informatīvajā telpā. Tā palīdz justies droši digitālajā vidē,” ir pārliecināta Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētāja vietniece Aurēlija Ieva Druviete. Pētījums “Par Latvijas iedzīvotāju medijpratību” atklājis vairākus izaicinājumus, piemēram, medijpratība jāvecina bērnu un pirmspensijas vecuma auditorijās.
Pētījums ir veikts, balstoties uz unikālu Latvijas medijpratības ekspertu izstrādātu metodoloģiju, kas ļāvis pētīt un analizēt medijpratības līmeni Latvijas sabiedrībā, apvienojot kvantitatīva un kvalitatīva pētījuma metodes. Tas nozīmē, ka pētījumu veido divas daļas – kvantitatīvajā daļā aptaujāja iedzīvotājus no 15 gadu vecuma, kvalitatīvajā daļā padziļināti intervēja 70 iedzīvotājus, sākot no deviņu gadu vecuma. A. I. Druviete norāda, ka pētīt bērnu medijpratību bija ļoti svarīgi. “Šāds pētījums Latvijā ir veikts pirmo reizi, un ir paredzams, ka tā rezultāti būs vērtīgi plašam iesaistīto pušu lokam, kas Latvijā sekmē medijpratību, kā arī rūpējas par informatīvās telpas stiprināšanu un nacionālo drošību,” teic NEPLP priekšsēdētāja vietniece.
Ko protam?
Pētījuma rezultātus prezentēja medijpratības eksperte un Latvijas Universitātes Komunikācijas studiju nodaļas docente Klinta Ločmele. “Vaicājot, ko respondents prot izdarīt bez citu palīdzības, atklājas – jo sarežģītākas prasmes tiek prasītas, jo mazāks skaits iedzīvotāju to prot izdarīt. Ja, piemēram, uzrakstīt īsziņu prot 91 %, nav arī lielu problēmu uzņemt attēlu, video, pārsūtīt tos, uzrakstīt e-pastu, tad, vaicājot par konkrētu programmu lietojuma, lai rediģētu attēlus vai apstrādātu tekstus, šīs prasmes piemīt daudz mazākam skaitam iedzīvotāju. Ņemot vērā šā brīža aktualitātes, jautājums bija arī par mākslīgo intelektu, un, kā atklājas, šos rīkus prot izmantot vien 26,5 %,” ar rezultātiem iepazīstina K. Ločmele, vienlaikus norādot, ka 6 % aptaujāto ir atzinuši, ka neprot neko no iepriekš minētajām prasmēm.
Kad pētījumā vaicāts konkrētāk, kas tieši pēdējā gada laikā darīts internetā, uzzināts, ka cilvēki ļoti aktīvi izmanto sociālos medijus, arī interneta bankas pakalpojumus, lasa ziņu portālus par aktualitātēm un politiku. Attiecībā uz pilsonisko līdzdalību, aptaujātie ir kūtri un vien nepilna piektā daļa parakstījusi kādu tiešsaistes iniciatīvu (piemēram, Manabalss.lv). Interesanti, ka mākslīgā interneta rīkus izmantojuši vien 19 % aptaujāto, lai gan iepriekšējā jautājumā par prasmēm šos rīkus prot izmantot vairāk iedzīvotāju. Vērtējot dažādas sabiedrības grupas, mazākumtautību iedzīvotājus, jauniešus (15 – 25 gadi) un seniorus (65+) atklājās, ka seniori dažās prasmēs apsteidz jauniešus, piemēram, maksā rēķinus, izmantojot internetbanku. To gan var skaidrot tīri praktiski, iespējams, jaunieši paši rēķinus vēl nemaz nemaksā un to dara tuvinieki. Seniori arī vairāk kā jaunieši lasa ziņu portālus, lai uzzinātu aktualitātes. Savukārt lielākā atšķirība ir mākslīgā intelekta rīku izmantošanā – jaunieši izmanto daudz biežāk, nekā seniori. Tikai 3 % senioru norādījuši, ka pēdējā laikā šādu aktivitāti tiešsaistē veikuši.
“TikTok” apsteidzis “Instagram”
Jautājumā par sociālo mediju lietošanu, kā teic K. Ločmele, – lielu pārsteigumu nav. Populārākie ir “Facebook” un “Yotube”. “Mani nedaudz pārsteidz, ka “TikTok” apsteidzis “Instagram”. 55 % iedzīvotāju, proti, tie, kuri lieto internetu, skatās “TikTok”, bet “Instagram” vien 45 %, “Telegram” – 30 %. Platformā “X” un “Draugiem.lv” uzturas viena ceturtā daļa. Jā, jauniešu auditorijai “Tik-Tok” ir viens no izmantotākajiem rīkiem, bet ieteiktu aizmirst stereotipu, ka “TikTok” ir tikai jauniešiem, jo gandrīz 28 % no senioriem “TikTok” sauc par savu sociālo mediju. To redzējām arī interviju daļā, kad seniori 70 gadu vecumā stāstīja, ka vienlīdz bieži lieto gan “Facebook”, gan “Draugiem.lv”, gan arī “TikTok”. Runājot par sociālo mediju lietošanas paradumiem, pētījuma intervijās uzzinājām, ka, piemēram, kāda 56 gadus veca sieviete “Instagram” lieto, kad ir labs noskaņojums, bet, kad gribas strīdēties, lieto “Facebook”,” teic K. Ločmele.
Savukārt trīspadsmitgadnieks par savām platformām sauc “Tik-Tok”, “Instagram”, “Snapchat”, “Whatsapp”, savukārt “Facebook”, viņaprāt, domāts vairāk mammām un omītēm. Problēma, kas atklājās pētījumā, – lai gan sociālajos tīklos lielākoties var reģistrēties no 13 gadiem, bet realitātē tos lieto jau no deviņu gadu vecuma. “Jaunieši paši atzīst, ka sociālie mediji ir kļuvuši par atkarību. Piemēram, kāds 18 gadīgs jaunietis apzinās, ka īsu video skatīšanās bojā spēju noturēt uzmanību, bet viņš tik un tā turpina reels patērēt, jo tas ir viņam saistošais satura veids,” saka K. Ločmele. Bažas par to, ko tieši jaunieši ikdienā visvairāk izmanto, neslēpj Latvijas Drošāka interneta centra vadītāja Maija Katkovska. “Sociālo mediju saturs ir balstīts uz algoritmiem, un, ja septiņos gados sāk izmantot sociālos medijus, tad, bērnam pieaugot, tas saturs tik strauji nemainīsies. Ko bērni un jaunieši redz un dzird ikdienā? Nevis 30 minūšu vakara ziņu laikā, bet stundām ilgi skatoties video savos telefonos?” retoriski vaicā M. Katkovska.
Neatpazīst uzticamu saturu
Jautājums, kura rezultāti K. Ločmeli pārsteidza visvairāk, – uzticama satura atpazīšana. Kā piemērs izmantots Aizsardzības ministrijas “Facebook” profils. “Profils bija reāls, taču daļa intervējamo nevarēja noteikt, vai tas ir īsts. Daļa – uzskatīja par viltotu informāciju. Tas rada risku, ka arī krīzes situācijās oficiālo iestāžu paziņojumi var tikt uztverti kā safabricējums,” norāda K. Ločmele un pauž viedokli, ka uzticamu resursu atpazīšanai jābūt vienam no augstas prioritātes izglītojošo pasākumu tematiem. Daļa iedzīvotāju nezina, kuras pazīmes ņemt vērā, aplūkojot kādu vietni vai sociālo mediju profilu. “Visām sabiedrības grupām būtu nepieciešams sniegt zināšanas ar uzticamām valsts iestāžu e-pasta adresēm un sociālo mediju profilu izvērtēšanas kritērijiem,” saka K. Ločmele.
Pētījums atklājis vēl kādu negatīvu aspektu – Latvijas iedzīvotāji samērā maz uzticas gan sabiedriskajiem medijiem (Latvijas Televīzija, Latvijas Radio, LSM.lv), gan komerciālajiem medijiem (piemēram, “Delfi”, TVNET, TV3, “Latvijas Avīze”, “Radio Skonto” utt.). Vien aptuveni 30 % sabiedrības uzskata, ka informācija medijos ir pilnībā ticama vai lielākoties ticama. “Pārējie informācijai tic vien daļēji, kas paver vārtus manipulācijām. Taču ir arī skaidrojums, kāpēc kopumā uzticēšanās medijiem ir tik zema. Cilvēki pašos pamatos neizprot, kā darbojas mediju uzņēmumi Latvijā. Ka ir gan sabiedriskie, gan komercmediji. Cilvēkiem nav skaidras robežas, kas finansē medijus,” norāda K. Ločmele.
Trausli pamati
Nereti cilvēki kā medijus min arī ministriju mājas lapas, kas gan ir pavisam cits informācijas kanāls. “Tāpat arī neizbrīna, ka par medijiem uzskata arī pašvaldību izdevumus, kas ilgstoši ir mēģinājuši imitēt laikrakstus,” teic K. Ločmele un norāda, ka cilvēki būtu jāizglīto par Latvijas mediju sistēmu kopumā. Pašiem medijiem būtu jāskaidro sabiedrībai par savu kā žurnālistu darbu, gan par finansējuma avotiem. “Mēs nevaram uzbūvēt spēcīgu mediju vidi, ja paši pamati ir ļoti trausli. Mani pārsteidza, ka iedzīvotāji domā, ka mediji ir ļoti viegli uzpērkami un ietekmējami. Jūtama arī sliekšanās sazvērestības teoriju virzienā. Daudzi domā, ka pasaulē notiek svarīgas lietas, par kurām sabiedrība nekad neuzzina vai, piemēram, – valsts iestādes rūpīgi uzrauga un izseko visus pilsoņus,” saka K. Ločmele. Daļa cilvēku uzskata, ka Latvijā nav pilnīga demokrātija, jo pastāv risks, ka viņu viedoklis var tikt cenzēts un, ja uzrakstīsi ko nepareizi, tevi apcietinās. “To saka cilvēki, kuri lieto gan latviešu, gan krievu valodu. Cilvēkiem liekas, ka viņus izseko, izspiego un tāda patiesa anonimitāte nemaz nav iespējama,” saka K. Ločmele.
Vieglprātība sociālajos tīklos
K. Ločmeli satrauc senioru vieglprātība, izmantojot sociālos tīklus. Seniori neslēpj, ka par drošību nerūpējas un nedomā, ka varētu notikt kas slikts. “Ņemot vērā patlaban augsto digitālās krāpniecības risku, šādas atbildes iezīmē nepieciešamību seniorus vairāk informēt gan par riskiem sociālo mediju lietošanā, gan izglītot, kā sevi pasargāt. Savukārt ir daļa senioru, kuri rīkojas izteikti prātīgi, iespējams, pat neizmantojot visas tīmekļa sniegtās iespējas piesardzības dēļ – paši sociālajos medijos neko nepublicē, neraksta komentārus, seko tikai pazīstamiem cilvēkiem, iepērkas internetā tikai ar preču pēcapmaksu. Nav slikti sevi pasargāt, bet ir jūtamas bailes,” saka K. Ločmele.
Agita Bērziņa
22 %
no aptaujātajiem interneta lietotājiem izmanto tikai vienu paroli, lai piekļūtu saviem kontiem interneta vietnēs, sociālajos medijos. Aptuveni tikpat lieto divas paroles.
Senioru vidū vienas paroles lietotāju ir vēl vairāk –
39 %
Salīdzinājumā – gandrīz
42 %
jauniešu lieto četras vai vairākas paroles.
Reklāma