Lai izsolē atrastu pircēju savam īpašumam “Lazdiņu pils” Variņu pagastā, tai skaitā mūsdienās par graustu kļuvušajai barona trīsstāvu medību pilij, Smiltenes novada dome apsver iespēju samazināt tā pārdošanas cenu. Tāds priekšlikums izskanēja otrdien notikušajā pašvaldības Finanšu un attīstības jautājumu komitejas sēdē. Komiteja iesaka Smiltenes novada deputātiem domes sēdē izskatīt jaunus variantus, ko tālāk darīt ar Lazdiņu pili Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā.
Interese ir, bet pircēji pazūdViens no variantiem ir samazināt izsoles sākumcenu. Jau rakstījām, ka trešo reizi sarīkotajā izsolē, kas notika 12. janvārī, nekustamo īpašumu “Lazdiņu pils” izsolē piedāvāja par trīs tūkstošus eiro lielu sākumcenu. Īpašums sastāv no dzīvojamās ēkas (bijušās barona medību pils) sliktā stāvoklī, saimniecības ēkas (kūts) un zemes 0,9 hektāru lielā platībā.Dzīvojamā ēka ir tik sliktā stāvoklī, ka neviens šo īpašumu par tādu cenu neiegādāsies, komitejas sēdē savu viedokli pauda Variņu pagasta pārvaldes vadītājs Uldis Birkenšteins.“Jādomā par citu summu, lai mēs no šā īpašuma tiktu vaļā. Pašvaldībai paturēt to nav nozīmes, jo ar laiku, neko nedarot, māja sagrūs pavisam, un pašvaldībai būs jārok liela bedre, lai ēku nolīdzinātu un vietu sakārtotu,” uzsvēra U. Birkenšteins. “Ziemeļlatvija” jau informēja, kāpēc Smiltenes novada dome nolēma savu īpašumu “Lazdiņu pils” atsavināt jeb pārdot izsolē, – aptuveni pirms gada pašvaldība saņēma iesniegumu no Rīgas uzņēmuma “Bonfiglio”, kas vēlējās pirkt “Lazdiņu pili”, taču pēc tam nevienā no izsolēm neparādījās. Uzņēmuma valdes loceklis Toms Šrāders vēl pirms izsolēm “Ziemeļlatvijai” skaidroja, ka grib īpašumu “Lazdiņu pils” atjaunot sabiedriskajam labumam un savest kārtībā. Vienlaikus uzņēmējs norādīja, ka vēl izlems, vai izsoles cena viņiem būs pieņemama, jo “lētāk būtu uzcelt jaunu Lazdiņu pili, nekā atjaunot šo, jo ieguldījumi tur nepieciešami lieli”.U. Birkenšteins pieļauj, ka varbūtējo pircēju plānus ietekmē arī tas, ka īpašumam “Lazdiņu pils” piederošais zemes gabals ir mazs, robežojas ar privātīpašumiem (zemnieku saimniecībām) un tādējādi ir šķērslis uzņēmējdarbības, piemēram, lauku tūrisma attīstīšanai, nopērkot “Lazdiņu pili”.Taču būtisks apsvērums tik un tā ir cena. “Interese par šo īpašumu ir bijusi. Vairākas reizes esmu vedis potenciālos pircējus apskatīt šo īpašumu, taču lēmumu pieņem pircējs, nevis es,” “Ziemeļlatvijai” stāsta Variņu pagasta pārvaldnieks.Vecā barona pils Lazdiņu (Falkenstein) pusmuižā uzcelta 1881. gadā apmēram 6,5 kilometru attālumā no Palsmanes lēņu muižas, vēsta portāls “Zudusī Latvija”. Netālā pagātnē ēku no uzņēmuma “Smiltenes MRS” pārņēma Variņu pagasta padome, pēc tam – Smiltenes novada dome, taču pašvaldība līdzekļus brūkošās koka un mūra mājas “iekonservēšanā” nav ieguldījusi.
Cenai jābūt saprātīgaiNe viens vien Variņu pagasta iedzīvotājs “Ziemeļlatvijai” izsaka nožēlu, ja šis arhitektoniski interesantais nams sagrūs pavisam, pazūdot no Latvijas ainavas, un norāda, ka barona pils mūsdienās kļuvusi par graustu cilvēku nesaimnieciskuma dēļ. Proti, pirms nedaudz vairāk kā 10 gadiem īpašumam esot uzradušies reāli pircēji, taču pagasta padomē process esot nobremzējies.Vēl agrāk, 90. gadu sākumā, veco barona medību pils ēku vēlējās nopirkt smiltenieša Anša Dzērves vadītais uzņēmums SIA “Dzērve”, kas jau bija iegādājies citas tuvumā esošās saimniecības ēkas un zemi savai galdniecībai, zāģētavai un kokogļu ražotnei un vēlējās iegūt īpašumā visu muižas kompleksu (vēlāk SIA “Dzērve šos savus īpašumus pārdeva kādai zemnieku saimniecībai).“Toreiz uzrakstījām iesniegumu Variņu pagasta padomei, taču, kad nonācām līdz darījumam, izrādījās, ka pārdevējs nemaz nav zināms, jo ēkai nebija izcelsmes dokumentu. Tāpēc arī darījums nenotika. Toreiz muižas ēka, salīdzinot ar šodienu, vēl bija salīdzinoši labā stāvoklī, taču tagad tur viss ir sapuvis, sagāzies, sagruvis. Kādi tur trīs tūkstoši eiro! Pašvaldībai jāpriecājas, ja kāds šo īpašumu nopērk par 30 eiro un sakopj šo vietu,” saka uzņēmējs A. Dzērve.Viņš arī norāda, ka īpašums “Lazdiņu pils” atrodas pagasta nomalē, stratēģiski neizdevīgā vietā, un nav ne Baltezers, ne Jugla un pat ne Teperis, lai uzņēmējiem tur būtu interesanti ieguldīt naudu.Vienīgo pielietojumu Lazdiņu pilij A. Dzērve saredz saistībā ar medībām. Ja kādam mednieku kolektīvam tuvumā ir lielas medību platības, tas varētu ēkā ierīkot medību namu, samazinot objektu tikai līdz pirmā stāva līmenim (ēkai ir laba mūra apakšējā daļa un velvju pagrabi).
