Gads daudziem iesākas ar jaunām apņemšanām. Arī “Ziemeļlatvijai” tāda ir – doties satikt katra pagasta pārvaldes vadītāju. Smiltenes novadā esam paviesojušies Blomes pagastā, bet tagad ceļš aizved līdz Bilskas pagasta pārvaldes vadītājai Lindai Karlsonei.
Gribas teikt viena no šarmantākajām pārvaldniecēm, bet tajā pašā laikā gatava strādāt fiziski smagu darbu. Par to joprojām atgādina vasaras diena, kad satiku viņu ar pagasta pārvaldes kolēģiem un Bilskas kultūras pasākumu organizatori Gunitu Ozoliņu pie Mēru muižas. Kamēr citi izbaudīja atvaļinājumu, viņi gādāja par malkas krājumiem ziemai.“Neticami, ka vasarā apritēs seši gadi, kopš esmu Bilskas pagasta pārvaldes vadītāja. Spilgti atceros pirmsākumus, to nezināšanu un nepārliecinātību par sevi. Tolaik nemaz neapjautu visu, kas slēpjas šajā darbā. Tagad man šķiet, jo ilgāk strādāju, jo labāk sanāk. Saprotu, ko un kā vajadzētu darīt, protams, daudz ko nosaka ekonomiskā situācija valstī, tajā pašā laikā aizvien vairāk pārliecinos, cik patiesībā daudz mēs paši varam paveikt. Un tas ļauj justies cilvēkiem būt piederīgiem šai vietai. Man ļoti patīk, ka cilvēki nāk pie manis runāties un ierosināt, ko vēl varam izdarīt labāk. Ir uz ko tiekties. Par sevi nevaru teikt tā, ka rokas nolaižas vai justos izdegusi. Tā nav! Darbs ir tikai darāms,” ievadā saka Bilskas pagasta pārvaldes vadītāja, kura arī pasniedz latviešu valodas un literatūras stundas Bilskas pamatskolas 8. un 9. klašu skolēniem.Viņa vēl piebilst, ka līdzīgi kā visi pārējie Smiltenes novada pagasti, tā arī Bilskas pagasts ir ar tendenci uz izaugsmi. “Nav tā, ka mēs stāvētu uz vietas, ir vērojama attīstība. Citu gadu vairāk, citu mazāk, bet tomēr visu laiku virzāmies uz priekšu, lai uzlabotu dzīves kvalitāti un pārņemtu prieks, ka varam dzīvot skaistā un sakoptā vietā,” saka Linda.- Bilskas pagastu veido četras apdzīvotas vietas – Bilska, Mēri, Lobērģi un Zeltiņi. Izsenis zināms, ka katrā no tiem dzīvo lokālpatrioti. Kā tu spēj sastādīt budžetu, lai izpaliktu strīdi un runas, ka, piemēram, vienam ciemam tiek viss, bet otram nekā?- Plānojot 2015. gada budžetu, lielāko naudas daļu novirzījām Mēru ciematam, jo tur ir diezgan plašs nepadarīto darbu lauks. Tātad tika pabeigta viena no kārtām aktīvās atpūtas laukumam. Šobrīd tur var spēlēt volejbolu, futbolu, strītbolu, jaunākie bērni paši uz savu iniciatīvu sākuši veidot ekstrēmo riteņbraukšanas trasīti. Tā ir apsveicama ideja, ko attīstīt nākotnē. Šobrīd diemžēl uz laiku apstājušies visi Eiropas finansējumi, tāpēc esam tādā naudas gaidīšanas pozīcijā. Tiklīdz būs pieejams finansējums, tiks tīrīta Mēru ūdenskrātuve un aktīvās atpūtas laukumu brīnišķīgi papildinās peldvieta. Nākamais nozīmīgais darbs bija Birzuļu tautas nama lielās zāles remonta 1. kārta. Nomainījām logus, radiatorus un elektroinstalāciju. Jāsaka uzreiz, ka šogad Bilskas budžeta lauvas tiesu atkal paņems Birzuļu tautas nama lielā zāle, jo gribam, lai tā būtu pilnībā pabeigta un atbilstu mūsdienu kultūras prasībām, atjaunojot skatuvi un balkonu.Tas, ko noteikti novērtēja ikkatrs Mēru ciemata iedzīvotājs, ir ielu apgaismojums. Jau teicu, ka trīs ielu apgaismojuma stabi ar dubultām lampām ir kā pirmās bezdelīgas Mēros attiecībā uz ielu apgaismojumu. Šogad līniju turpināsim līdz veikalam. Ja vēl runājam par Mēriem, tad iepriekšējā vasarā nopietni piegājām tam, lai centrā uzstādītu satiksmi regulējošās zīmes bērnu drošībai. Esam iecerējuši šogad tur uzstādīt arī gulošos policistus.- Kas tad atlika Bilskai un Lobērģiem?- Nebūs tā, ka bilskēniešus atstāsim tukšā. Bilskā šogad plānota ielu apgaismojuma renovācija. Tas ir saistīts ar “Sadales tīklu” pāreju uz zemzemes līnijām. Saules un Zvaigžņu ielās tiks uzstādīti jauni ielu apgaismojuma balsti un tiks pagarināta ielu apgaismojuma līnija. Protams, perspektīvā gribētos, lai šeit pat centrā Dārza un Parka ielas tiktu izgaismotas.Ļoti priecē tas, ka Bilskas pamatskolā beidzot ir izremontēti visi gaiteņi. Kosmētiskais remonts deva plašuma un gaismas sajūtu. Savukārt pagasta pārvaldes ēkā, pateicoties novecojušām ūdens caurulēm, kas mūs pirmajā aukstumā pārsteidza ar dažādiem bojājumiem, esam tikuši pie nedaudz labiekārtotākām telpām.Mūsu lolots objekts ir Bilskas ezermala. Pērn iegādājāmies papildu inventāru, lai uzlabotu atpūtas iespējas pie ezera, ko uzstādīsim šovasar. Tāpat arī savedīsim kārtībā peldētāju tornīti, lai tas būtu drošs lietošanai. Un atkal jāsaka ‒ gaidīsim, kad atvērsies Eiropas struktūrfonu projekti, lai sadarbībā ar biedrību “Vilkmuiža 2011” varētu īstenot ideju par dabas taku apkārt ezeram. Šobrīd mums bremzē tas, ka nav pieejama projektu nauda.Jāatzīst, ka Lobērģu iedzīvotāji vienmēr bijuši nedaudz apdalīti. Pati nāku no Lobērģiem un zinu, kā ir tur dzīvot. Bet mums pašvaldībai tur nekādu īpašumu nav, izņemot bibliotēkas. Iedzīvotāju skaits Lobērģos ir tik niecīgs, ka praktiski tam vairs nav ciema statuss, līdz ar to arī bibliotēka pārtop par klientu apkalpošanas centru. Šobrīd tur dzīvo ap divsimt cilvēku, Mēros ap piecsimt un Bilskā nedaudz pāri sešiem simtiem.Tomēr ir viena laba ziņa. Lobērģos jau kādu gadu vecajā fermā izveidots gateris. Tas ir kā glābējzvans Lobērģos, kaut arī sākumā situācija bija paradoksāla. Vietējie nemaz negāja tur strādāt, kaut arī algas tur salīdzinoši labas. Brauca cilvēki no Gaujienas, Aumeisteriem, nu jau ir arī vietējie. Pat ģimenes strādā. Tagad cilvēkiem nākas atteikt mazturīgās personas statusu, jo ir darbs un ieņēmumi palielinājušies. Tas, ar ko saskārās gatera īpašnieki un nāca lūgt palīdzību, ir dzīvojamās platības nodrošināšana uz vietas. Viņi pat būtu gatavi segt īres maksu, bet diemžēl mums Lobērģos šādu iespēju nav, pamatā tur atrodas viensētas.- Vai iedzīvotāji ar sapratni uztver finansējuma izlietojumu pagastā, vai ir arī kas tāds, par ko esi saņēmusi pārmetumus?- Ļoti bieži mūs par iespējām informē Smiltenes novada domes Attīstības un plānošanas nodaļas vadītājs Andris Lapiņš. Šobrīd viņš devis ziņu, ka ir iespēja Mēru muižai sadarbībā ar Smiltenes tehnikumu īstenot projektu. Tas varbūt nebūs nekas liels, bet tomēr. Protams, gribētos, lai muiža kā tāds Fēnikss no pelniem sasit knipi un ir. Bet tam ir nepieciešami lieli līdzekļi.Tas, ka remontēs kultūras namu, neliks ciest ceļiem, jo tie ir divi dažādi budžeti. Iedzīvotāji arī prasa, kāpēc mēs nolikvidējām veikalu, kas bija pagasta pārvaldes ēkā. Tas nebija ne mūsu, ne novada domes lēmums, bet gan veikala īpašnieces izvēle. Pērn rudenī viņa bija atnākusi pie manis un stāstīja, ja pat nomas maksa nebūtu jāsedz, tāpat neatmaksātos. Īpašniecei pašai bija žēl šķirties, jo veikals pastāvēja daudzus gadus. Tagad Bilskā atlicis tikai “top!” veikals autoceļa Smiltene-Valka malā. Tiem cilvēkiem, kuri dzīvo pie ezera un pārvietojas kājām, “top!” ir par tālu. Tāpēc risinām jautājumu par autoveikalu, kurš savā maršrutā varētu iekļaut arī Saules un Zvaigžņu ielas.Notiks arī sarunas ar pasta vadību par vietējās pasta nodaļas reorganizāciju. Tā arī nav pašvaldības iniciatīva. “Latvijas pasts” ir uzņēmums, kas rēķina savu peļņu. Pieļauju, ja Smiltene nebūtu tik tuvu, izpaliktu diskusijas par pasta nodaļu. Smiltene vienlaikus ir kā drauds un atbalsta punkts. Satiksme uz pilsētu ir laba un darba iespējas lielākas. Tāpat arī pulciņi bērniem. Visi tie, kas brauc uz Smilteni, neapmeklē šo pastu un veikalu.Ik pa laikam piedzīvojam pārmaiņas. Viena no labām ir tā, ka Bilskā atvērusies frizētava, kuras īpašniece ir mūsu pašu vietējā iedzīvotāja. Reizi nedēļā brauc arī manikīra meistare, dažkārt viņa darbu sāk jau septiņos no rīta. Zinu, ka uz frizētavu brauc arī no Smiltenes, jo pie mums cenas ir demokrātiskākas. Tas liek domāt pozitīvi, jo mums ir jauni cilvēki, kuri auguši Bilskā, izskolojušies lielajās pilsētās un atgriezušies savā pagastā, uzsākot biznesu. Tāds ir arī viens jauns puisis, kurš pirms vairākiem gadiem sāka šeit nodarboties ar kokapstrādi.- Intervijas laikā pieminēji, ka ļoti daudz laika tiek veltīts ikdienas uzturēšanas darbiem, jo trūkst darbaspēka. Kāpēc tā?- Galvenokārt iemesls ir tas, ka štatā esam maz. Kādreiz liels atspaids bija algoto pagaidu darbu strādnieki. Tagad mums visā pagastā ir viena sieviete un, paldies Dievam, ka viņa vēl ir. Pat tāds sīkums kā malkas krāmēšana Mēru muižā sagādā problēmas. Nācās ņemt administrācijas darbiniekus, ieskaitot kasieri un kultūras darbinieci, un braukt pašiem krāmēt malku. Saimnieciskajā ziņā ļoti trūkst štata darbinieka. Ar zāles pļaušanu ir problēmas, vairs nevaram nodrošināt, lai Bilskas un Mēru centrs sezonā būtu perfekti izpļauts. Ne jau tāpēc, ka trūktu degvielas un darbarīku, bet nav jau, kas to izdara. Tā ir liela problēma visā novadā, pietrūkst prasmīgu darbaroku ‒ cilvēka, kurš prastu pļaut, elementārus remontdarbus, pārzinātu ar ūdeni, kanalizāciju un elektrību saistītās lietas. Tagad šādas štata vietas nav, bet drīz nonāksim līdz tam, ka būsim spiesti risināt šo jautājumu. Esam spiesti ņemt ārpakalpojumus, kas ir neizdevīgi. Mēru muižas parka uzturēšana gadā vien izmaksā piecus līdz sešus tūkstošus, lai nopļautu zāli, izzāģētu krūmus un kokus. Ja būtu uz vietas darbaspēks, kas to varētu darīt diendienā, tad izmaksas būtu krietni zemākas.- Pienākumu un darāmā ir daudz, kā izdodas savienot darbu skolā un pagasta pārvaldē?- Kad mums bija darbinieku vērtēšana, Smiltenes novada domes izpilddirektors man uzdeva jautājumu, vai pedagoga prasmes man netraucē pārvaldnieces darbā. Noteikti ne! Katru dienu esmu skolā, redzu, kas tur notiek arī saimnieciskajā ziņā. Man neviens nevar neko iestāstīt. Saikne veidojas arī caur bērniem, kas man ļoti patīk. Skolēni nebaidās man jautāt par lietām, kas saistās ar pagasta dzīvi. Viņi izsaka savas domas un ierosinājumus, kas bieži vien ir labi un vērā ņemami. Jaunā paaudze man ir kā labs stimulators, strādāt pagasta labā vēl vairāk un labāk.
