Elīna Kubuliņa-Vilne
Priecīgā vēsts
Caur sniegiem un puteņiemSarmota kariete priecīgu ziņu nes,Tā svarīga katram uz pasaules –Dalies ar gaišu labestībuUn saņem nerimstošu pateicību,Iepriecini kādu skumju dvēseliUn sajūti, kā sirdi ar prieku piepildi.Pār kupenu kalniem un ledus ezeriemSarmota kariete priecīgu ziņu nes,Tā dāvā mieru un žēlastībuKatram uz pasaules,Pasniedz roku nelaimēsUn palīdz kritušam piecelties,Sajūti, ar kādu vieglumu spējDarīt daudz skaistu brīnumu.Pie tevis un manis, un visai pasauleiSarmota kariete Jaunu gadu nes,Lai Dieva eņģeļi ikvienam vedMīlestību starojošu un mazliet laimītes.
Raimonda Pušpure
PARADĪZE
Ja dzīve būtu ilūzija un sapnis,Tad nespētu es nomirt.Es būtu eņģelis,Kas spētu dzīvot mūžīgi.Ak, mans Sargeņģel!Es vēlos,Lai Tu dotu dzīvei jēguZemes dvēselei rast mierinājumu.Ciešanas krīt nemanot.Ak, Sargeņģeli,Tu vēlies,Lai seju mazgāju sniegā
No netīrumiem,Jo zini, ka baidosBūt izstumtai no Debesīm,Tas ir kā ceļinieks tumsā,Tu vienīgais zini,Manu Eņģel, Visi atrod ceļu uz vārtiem,PARADĪZE.
Līga
Dzīvesprieks
Tu devi man dzīvespriekuManās tik vientuļās mūža dienās.Un tieši tavu atstāto glāstu dēļEs nekad vairs nebūšu viena.
Tu devi man dzīvespriekuKā sniegpārslu baltu ziemas vakarā vēlu.Un tieši tavu dāvāto skūpstu dēļMan jauni vārdu sniegi sirdī plaukst.
Tu devi man dzīvesprieku.Es piedzimu cita no pelniem.Un tieši tavu dedzīgo domu dēļEs jaunās virsotnēs kāpu.
Tu devi man dzīvespriekuRūpju groza pilnajās vasarās.Un tieši tava zibošā skatiena dēļEs atradu dzīvei galveno jēgu.
Ar tevis doto dzīvesprieku dzīvoju un sapņoju,Ar tevis doto dzīvesprieku zaudēju un iegūstu,Kad viss reiz zudīs debess tālēs zilās,Mūs vienmēr kopā saistīs tevis dotais dzīvesprieks.
