Naudas badā ceļa bedres lāpa ar velēnām

Milzīgu sabiedrības ievērību, vairāk nekā 100 tūkstošu skatījumu, ieguvis sociālajos tīklos 13. novembra vakarā publicētais video, ko savā “Facebook” kontā ievietojis Smiltenes pagasta iedzīvotājs Jānis Jaroslavskis, parādot, kāds pēc greiderēšanas izskatās Smiltenes novada pašvaldībai piederošais ceļš Tiltlejas–Jaunbilska.

Braucot uz mājām no darba, vakarā, tumsā, nofilmētais zemes ceļš videosižetā izskatās briesmīgi – ar zemes un velēnu kaudzēm, kas no ceļa nomales sastumtas uz ceļa braucamās daļas.

Video filmētājam sirds sāp par izpļekarēto naudu

“Mīļo greiderist, izstāsti, kā lai te brauc! Es ar “Volvo xc 90” nevaru, man viss karas. Izstāstiet, nu, kas te notiek, patiešām jūs par cilvēkiem smejaties? Atbrauciet rītdien! Ceļš Tiltlejas–Jaunbilska, kāds viņš izskatās? Kā mežacūkas būtu bijušas ciemos. Mīļie cilvēki, pagasta iemītnieki, pagasta veci. Tā tak ir elle, beidziet, kas tas ir?” savas emocijas videosižetā pauž Jānis Jaroslavskis.

Nākamās dienas, 14. novembra, rītā viņš sazinājās ar “Ziemeļlatviju”, lai pavēstītu, ka ceļa segums ar traktoru kaut cik ir piestampāts, bet šonedēļ 20. novembrī informēja, ka virskārtu joprojām veido arī ar automašīnām piebrauktās velēnas. Jānis Jaroslavskis uzsver, ka lauku ceļu uzturēšanas un kopšanas līdzšinējā prakse rada jautājumus par darbu izpildes kvalitāti un aicina novada deputātus izvērtēt, kā tiek tērēta pašvaldības budžeta nauda lauku ceļu uzturēšanai, no kuriem vienai daļai ar steigu būtu jāatjauno virskārta.

Dažas dienas pirms 13. novembra Jānis Jaroslavskis savā “Facebook” kontā bija ievietojis video ar pirms kāda laika rekonstruētā ceļa Jaunbilska–Strēbeles posmu, kura malā esošais grāvis ir aizbērts greiderējot un ūdenim no brauktuves nav, kur palikt. Arī šis ir pašvaldībai piederošs ceļš.

Sarunā ar “Ziemeļlatviju” Jānis Jaroslavskis uzsver, ka, neatjaunojot grants un zemes ceļu virskārtu, šķūrēšana ar greideru neko nedos, tikai padarīs ceļa stāvokli vēl sliktāku, – ceļš kļūst kā āža mugura un pārvēršas par grāvi. Viņš piecus gadus nostrādājis meliorācijā un uzsver, ka zina, ko runā.

“Piemēram, ceļam Tiltlejas-Jaunbilska virskārtas vairs nav. Vai nu šis ceļš ir jāatjauno, vai arī to nedrīkst greiderēt, citādi drīz pa grāvi brauksim. Sirds sāp par to, ka pašvaldība izpļekarē naudu, bet labuma nav. Ir tikai sliktums. Lielākās kļūdas ir, aiztaisot grāvi un ceļu uztaisot līdz grāvja līmenim, – tad ūdens krājas uz ceļa, ceļš nevēdinās un rūgst, jo ūdenim nav, kur palikt. Domāju, ka tikai es to redzu, bet komentāros pie mana video arī citi dalās ar līdzīgiem novērojumiem,” stāsta Jānis Jaroslavskis.

Cietēji ir pagastu iedzīvotāji, kuriem ir jābrauc pa šādiem ceļiem. Jānis Jaroslavskis lēš, ka ceļu Tiltlejas–Jaunbilska un Jaunbilska–Strēbeles tuvumā ir aptuveni 70 mājsaimniecības.

Greiderists skaidro – neko labāku tur izdarīt nevar

Blomes un Smiltenes pagastu apvienības pārvaldes vadītājs Gaidis Bogdanovs piekrīt tam, ka tikai ar greiderēšanu ceļu uzturēšanas kvalitātes problēmu neatrisinās, – ir nepieciešams jauns segums, bet problēma ir finanšu resursos. Pašvaldības savu ceļu un ielu uzturēšanai saņem valsts budžeta mērķdotācijas no programmas “Valsts autoceļu fonds” un no autoceļu lietošanas nodevas, taču ar to ir par maz, lai savestu kārtībā visus ceļus.

Gaidis Bogdanovs sarunā ar “Ziemeļlatviju” pieļauj, ka pašvaldību ceļi kļūs arvien sliktāki, ņemot vērā, ka gan valsts, gan pašvaldību budžetos ar finansējumu ir bēdīgi.

“Valsts reizi ceturksnī ieskaita pašvaldībai naudu tās pārziņā esošo ceļu un ielu uzturēšanai, remontam, sniega tīrīšanai – visam. Nav noslēpums, ka mēs uz mazo ceļu rēķina uzturam lielos ceļus, kam noslogojums ir lielāks, un tiem arī segumu atjauno vispirms. Visiem ceļiem naudas nepietiek. Pašvaldība iegulda arī savu finansējumu, bet, ja grib ko vairāk, piemēram, jaunu segumu, tā jau ir liela nauda. Bet lauku cilvēkam jau vajag tikai to ceļu, – viņam neinteresē kanalizācija, apgaismojums un tamlīdzīgas pārējās lietas. Nu būs tā, ka cilvēki mocīsies. Runājot par ceļu uzturēšanu, protams, svarīgi ir arī tas, kāds nu kurš ir profesionāls greiderists, kāda kuram ir tehnika,” piebilst Gaidis Bogdanovs.

Konkrētos gadījumus Smiltenes pagastā, uz ko norādījis Jānis Jaroslavskis, vietvara jau ir izvērtējusi, pagasta pārvaldnieks ceļus apsekojis arī klātienē.

Līgumu par pašvaldības ceļu uzturēšanu Smiltenes pagastā pašvaldība noslēgusi ar Smiltenes pagasta zemnieku saimniecību “Pogasti” (uzņēmēju Mārci Paleju).

Gaidis Bogdanovs stāsta, ka uz ceļa Tiltlejas–Jaunbilska bija izveidojušās dziļas bedres un, lai ziemā nebūtu problēmu ar sniega šķūrēšanu, ceļu vakarā sāka greiderēt, bet darbus pabeidza nākamajā dienā. “Bedrēs sastūma no ceļa malām paņemtās velēnas, jo no vidus nebija, ko paņemt. Saprotu cilvēka emocijas, – viņš droši vien domāja, ka ceļš tāds paliks, bet no rīta darbi tika turpināti,” teic pagasta pārvaldnieks.

To “Ziemeļlatvijai” apstiprina arī darbu izpildītājs Mārcis Palejs. “Tiltlejas–Jaunbilska ir mazākas noslodzes ceļš, tāpēc to pa vasaru negreiderē, jo naudas ir tik, cik ir. Lai būtu ziemā vieglāk tīrīt sniegu, es ceļu nogreiderēju tagad, rudenī. Lai daudzmaz dabūtu ceļam profilu un aizpildītu bedres, vairāk paņēmās velēna, jo ceļš bija izbraukts kā bļoda, un nekā cita, ar ko aizpildīt bedres, nebija. Grants bija par maz, jo ceļam vairs nav virskārtas. Labāk es neko tur nevaru izdarīt. Pavasarī vēlreiz ar tehniku būs jāiziet cauri, tad velēnas būs sadalījušās vairāk,” stāsta Mārcis Palejs.

Satiksmes ministrija vairāk naudas ceļiem nesola

Par šo notikumu ir informēta arī Smiltenes novada pašvaldības izpilddirektora vietniece Evija Zurģe. Sarunā ar “Ziemeļlatviju” viņa, balstoties uz savu pieredzi, norāda, ka jebkurā gadījumā, lai greiderēšana būtu kvalitatīva, uz ceļa ir jābūt masai, ko greiderēt, un bieži vien, kad zemes ceļam pāri iet greideris, arī tehnoloģiski pareizi darot, sākumā izskatās, ka vairāk ir sliktuma nekā labuma.

“Ir jāizvērtē, vai greiderēšana vispār kaut ko dos. Var mēģināt noplanēt, nošļūkt, bet ne greiderēt klasiskajā izpratnē. Problēmas būtība ir tajā, ka kopš padomju laika sistēmas sabrukšanas naudas ceļiem vienmēr trūcis. Ir liela daļa ceļu, kas vispār ir bez seguma, tie ir vienkārši zemes ceļi, un, lai tos kvalitatīvi greiderētu, ir jāatjauno virskārta. Reāli katrs mūsu novada pagasts gada laikā cenšas to izdarīt vienam vai diviem ceļu posmiem. Tas ir maksimums, ko var atļauties no valsts mērķdotācijas naudas, un pie nosacījuma, ja nav barga ziema, kas noēd gandrīz visu ceļu uzturēšanas naudu. Šogad uz visu Smiltenes novadu valsts mērķdotācija pašvaldības ielām un ceļiem ir nedaudz pāri 800 tūkstošiem eiro, un no šīs summas aptuveni 330 tūkstoši eiro ir pilsētām,” informē Evija Zurģe.

Atbilstoši likuma “Par autoceļiem” 12. panta 4. un 7. daļā noteiktajam, ikgadējai mērķdotācijai pašvaldību autoceļiem (ielām) piešķirtais finansējums nedrīkst būt mazāks par 25 procentiem no programmai “Valsts autoceļu fonds” piešķirtā valsts budžeta finansējuma, neskaitot prognozētos ieņēmumus no autoceļu lietošanas nodevas.

Ņemot vērā Satiksmes ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienības 2024. gada 24. aprīļa sarunu protokolā minēto, nolemts no 2025. gada nemainīt esošo mērķdotācijas sadalīšanas kārtību un mērķdotācijas sadalījuma procentus starp pašvaldībām noteikt esošajā – 2024. gada līmenī, “Ziemeļlatviju” informē Satiksmes ministrijas Autotransporta infrastruktūras departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns.

Saskaņā ar likumprojektu “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam” valsts budžeta apakšprogrammā “Mērķdotācijas pašvaldību autoceļiem (ielām)” 2025. gadā un nākamajos gados ir paredzēts finansējums 60 144 227 eiro apmērā (tas ir 2024. gada līmenī), tai skaitā 295 828 eiro apmērā par pašvaldību īpašumā pārņemtajiem valsts vietējiem autoceļiem.

“Pārņemot īpašumā valsts vietējos autoceļus, pašvaldības var saņemt papildu mērķdotāciju 1560 eiro gadā par katru attiecīgās pašvaldības īpašumā pārņemto valsts vietējā autoceļa posma kilometru,” skaidro Tālivaldis Vectirāns.

Cits papildu finansējums valsts budžeta apakšprogrammā “Mērķdotācijas pašvaldību autoceļiem (ielām)” 2025. gadā un nākamajos gados nav paredzēts, norāda Satiksmes ministrija.

#SIF_MAF2024

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Ziemeļlatvija”.