Ērģemes pagasta pārvaldes vadītājs Jānis Krams atzīst, ka pērno gadu vienā vārdā – veiksmīgs vai neveiksmīgs – grūti nosaukt, jo tur, kur cilvēku atsaucība bijusi lielāka, vairāk arī panākts. “Mēs dzīvojam vidē, kur vairāk vai mazāk viss atkarīgs no mums pašiem. Cik katrā jomā paveikts, atkarīgs ir ne tikai no manis, bet arī no citiem,” saka J. Krams.
Pagastam ir četri stūrakmeņiViņš pats uzskata, ka ikvienā lielākā pagastā vajadzīgi daži stūrakmeņi. Tie ir pamatskola, kultūras dzīve, sports un infrastruktūra. “Kultūras dzīve mums ir labi attīstīta, jo nevar žēloties par cilvēku trūkumu pašdarbības kolektīvos. Tagad strādāt ir sācis sporta organizators un redzams, ka viņš prot aizraut jauniešus, notiek sacensības, kurās netrūkst ne dalībnieku, ne arī skatītāju,” stāsta J. Krams. Ja runā par infrastruktūru, tad Jānis to vispirms saprot ar labiem ceļiem un ērtībām iedzīvotājiem. Pērn pagastā pabeidza ūdenssaimniecības modernizāciju. Tagad pirmo reizi ciemata iedzīvotājiem ir ūdensvads un kanalizācija, nekad agrāk tādu ērtību pagastā nav bijis. Pērn pagasts remontējis vairākus ceļus. “Lielu atbalstu mums sniedza Kārķu SIA “A.G.V.”, kuri piedāvā transporta pakalpojumus. Vispār Ērģemei, var teikt, ir paveicies, jo ir stipras zemnieku saimniecības – piemēram, “Dambīši”, “Lejasciņi”, “Kalnstrīķi” un “Labārti”. Pie Turnas izveidojies kokapstrādes cehs “Enrial Timber”. Kopumā tas ir labs finansiālais devums novadam.J. Krams baidās vienīgi par pamatskolas likteni. Šogad skolā mācās 52 skolēni, bērnudārzā – 37. “Kopumā ir 89 bērni, kas pagastam, manuprāt, nav slikts rādītājs. Turklāt bērnu skaits palielinājies, jo pagājušajā gadā bērnudzārzā izveidoja trešo grupu. Visu laiku bija tikai divas. Tomēr esmu dzirdējis runas par skolas optimizāciju, un man ir bail, vai tas nebūs beigu sākums, jo vēstures rats atpakaļ negriežas. Ja te atstās tikai sešas klases, nezinu, kā būs. Ja jau vecāki vedīs uz Valku mācīties vecākos bērnus, kādēļ nepaņemt līdzi arī jaunākos. Protams, akmenī vēl nav iecirsts, ka tā noteikti būs, taču, ja skolā paliks sešas klases, tad drīz var nebūt arī skolas. Turklāt skolotāju skaits ļoti minimāli samazinātos, tā ka liels ieguvums finansiāli tas nebūtu. Turklāt bērniem no pagasta nomalēm, kad viņus uz skolu ved autobuss pa konkrētu maršrutu, iznāk braukt nedaudz vairāk par 50 kilometriem. Ja vēl pieskaita attālumu līdz Valkai, tad ir 65 kilometri. Sanāk, ka dienā mazam skolēnam jānobrauc 130 kilometru. Vai viņš vēl mācību slodzi izturēs?” retoriski jautā J. Krams. Turklāt bērnu skaits palielinās, jo pagājušajā gadā bērnudārzā izveidoja trešo grupu. Visu laiku bija tikai divas. Savukārt zemnieki vēlas, lai pašvaldība lielāku uzmanību pievērstu pagasta iekšējiem ceļiem, pa kuriem no tīruma jāved graudi. “Gribētos, lai tie būtu izbraucami un sakārtoti. Tas ir pats galvenais. Viss pārējais vairāk vai mazāk, bet notiek,” saka M. Kreilis. Zemnieks Vilis Jansons atzinīgi vērtē pilsdrupu renovāciju. Pēc viņa domām, tas ir labi, ka pagasts šo savu zīmi saglabās.
Aktīvas arī biedrībasPagājušajā gadā Omuļu bibliotēka ieguva jaunas telpas. J. Krams uzskata, ka to vajadzēja darīt, jo vecā Omuļu skolas ēka bija sliktā stāvoklī, turklāt bibliotēka Omuļos ir vienīgā vieta, kur vietējie var satikties. J. Krams atzīst, ka Ērģeme asociējas ar pilsdrupām. Tādēļ pagasts rūpējas, lai nākotnē neviens neteiktu, ka Ērģemē pilsdrupas bija. Pašvaldība nodevusi pilsdrupas biedrības “Ērģemes bruņinieku pils” apsaimniekošanā, savukārt biedrība “Turnava” Turnā izveidojusi galda spēļu zāli. Tur visos pasākumos piedalās vismaz 30 cilvēku. Viņš ir pateicīgs darbīgajiem Ērģemes cilvēkiem un jaunatnei, kam rūp pagasta nākotne. Grupa šādu cilvēku vecā veikala ēkā Ērģemē izveidojuši petanka laukumu un nams ieguvis tikpat kā otro elpu.Par šāgada iecerēm J. Krams runā atturīgi. “Iecerēt jau var, bet būtiski ir izdarīt. Daudz kas būs atkarīgs no tā, kādu mums iedalīs budžetu,” apliecina J. Krams.
