Kārķos. Vietējā mednieku kolektīva vadītājs Igors Ignatjevs stāsta, ka otrdien no astoņu līdz deviņu vilku liela bara izdevies nošaut trīs mātītes un vienu tēviņu. Mednieks ir gandarīts par iegūtajām trofejām, jo tas nozīmē, ka nošautās vilcenes neradīs pēcnācējus. Situācija ar plēsējiem Kārķu pusē ir diezgan kritiska. I. Ignatjevs skaidro, ka ar Eiropas Savienības noteikto limitu, kas regulē, cik plēsēju Latvijā medniekiem atļauts nošaut (šogad vilkus – 250), pašlaik neizdodas no viņu zobiem pasargāt ne tikai pārējos meža zvērus – stirnas, staltbriežus un aļņus, bet arī vietējo zemnieku ganāmpulkus un mājas sargus – suņus. Kā zināms, bijušā Valkas rajona teritoriju skāra Āfrikas cūku mēra nodarītais posts. Tā rezultātā vietējos mežos gandrīz nemaz nav sastopamas mežacūkas un mazie sivēni, kas vilkiem bija viena no galvenajām ēdienkartes sastāvdaļām. Mednieka pieredze liecina, ka šie plēsēji, jūtot, ka sāk pietrūkt ēdamā, lasās lielākos baros un iziet apmēram 30 kilometru lieku loku, kas ietver arī Naukšēnu, Kārķu un Ērģemes pusi. Kārķēnieši zina stāstīt, ka vilku midzenis atrodas Igaunijas pierobežā, vietā, kur klāt netiek ne Latvijas, ne Igaunijas puses mednieki. Savukārt barības meklējumos plēsēji drosmīgi dodas jau apdzīvoto vietu tuvumā.I. Ignatjevs domā, ja dzirdīgākas ausis būtu atbildīgajām amatpersonām, kas lemj par limitu piešķiršanu, tad situācija laukos uzlabotos. Ne vienmēr medniekiem ir iespēja nošaut šos plēsējus, jo medību iznākumu ietekmē laikapstākļi. Ja nav sniega, ir sarežģīti izsekot plēsēju baram un to ielenkt. Pašreizējā situācija dara bažīgu I. Ignatjevu, jo ir jau bijuši gadījumi, kad vilki ienākuši māju pagalmos un uzglūnējuši suņiem. Rodas jautājums, kas notiks pavasarī, kad ganībās tiks izlaisti lopi.
