Līga
Ar bērniem ziemā
Ap dzeltenu balonu Satinās smiekli. Atskrēja vēji, Uznesa kokos.
Acīs izbrīns – Pirmā sniegpārsla, Plaukstiņās mazās Ūdens lāsīte.
Uguntiņa svecītē – Brīnumiņš silts, Piedūra pirkstiņu – Izbijās kaķis.
Ripoja bumba Lietus peļķē. Mazie zābaki Apgāza skrējēju.
Saldējumam nepatika Mūsu blēņas, Skaistām kleitām Jaunas piespraudes.
Stundas kā zirgi Auļot auļoja, Atstājot sirdīs Zvaniņu skaņas.
Gunta Lukstraupe
Jūs to varat
Ar gaišu un atvērtu sirdiMums vajaga dzīvot un smiet,Lai bērniem nav datori prātā,Bet kopā ar vēju skriet.Un pakāpties apkārtnes augstākā kalnā,Un vēju matos sev siet,Un redzēt, cik krāšņi puķesUn rudeņos kļavlapas zied.Un sauli paņemt sev plaukstā,Un ciemos pie kaimiņiem iet,Lai tikai ar siltu skatienu vienuPārvērstu viņiem pelēko dienu.Tas nav daudz!Un redzēsiet, arī jūsu sirdīsMīlestība un cerības ziedi plauks.Mākonis, garām skrienot, sveicinās jūsUn lietus lāses kā pērlītesSabirs rokās un matos.Jūs varat no avota ūdeni pasmeltiesUn varavīksnes krāsās rotāties,Lai šļakatas pāri galvai krīt,Spēj sirdi un dvēseli sasildīt.Tik ļaujiet, lai bērni ir draugosAr sauli un vēju,Ar taureņiem pļavāsUn putniem ievziedu gravās.No puķēm sauli pasmeliet,No vēja priežu smaržu paņemiet.Ja redzat, ka zvaigznīte krīt,Tad ļaujiet tai sirdi sasildītUn vēlaties tikai to,Dzīvē kas ir, visskaistāko.Lai dvēsele līdzi putniem dzied,Lai arī saule pret vakaru iet.
Smaida Maskina
Mirkļa pieskāriens
Ir mirklis, kad tu debesīs veries Un domās klusi iegrimis ļoti vēlies, Vai tās lolotos sapņus atnesīs? Vai klusumā lūgtās vēlēšanās piepildīs? Cik daudz debess zvaigznes zemē bēris, Vai kāds to ir tā ievērojis? Ik katra krītošā zvaigzne Ir vēlējumu piepildījuma laime. Ik mirklim ir laika pieskāriens Kā vējam, kas tevi glāsta. Ja tu ieklausītos vēja čukstos, Tu dzirdētu, ka arī eņģelīši par ko klusi lūdzas…
